Resistance! 
|
Uzrakstīja Aleksandrs Tarasovs, Zabriskie Rider
|
02.03.2007 |
KĀ Kā»ŪST PAR TERORISTIEM Bulvāru izdevumi, kuri tā mīl biedēt savus lasītājus ar kaut ko asiņainu, pataloģisku, nervus kutinošu, cenšas iestāstīt, ka par teroristiem kļūst visādi nenormālie, sadisti, avantūristi, neveiksminieki un citi asociāli elementi. Par rietumvācu pilsētas partizāniem skaidri zināms, ka tā tas nav. Līdz tam, kā ķerties pie ieročiem, viņi bijuši principiāli vardarbības pretinieki, pacifisti, laipni, atsaucīgi cilvēki, kuri sapņojuši (un mēģinājuši) palīdzēt citiem.
|
Lasīt visu...
|
Uzrakstīja Aleksandrs Tarasovs, Zabriskie Rider
|
27.02.2007 |
Par šiem ļaudīm sarakstītas desmitiem
grāmatas un tūkstošiem rakstu, uzņemtas filmas - mākslas un
dokumentālās. Par katru ievērojamu kreisās, bruņotās VFR pagrīdes
dalībnieku sarakstīta vismaz viena literāra biogrāfija, bet par tādiem
kā Ulrika Mainhofa, Andreass Bāders, Gudruna Enslina - sarakstīts
vismaz pusducis biogrāfisku grāmatu. Un šajos rakstos un grāmatās viens
mīts pārklājas ar otru, viena leģenda cīnās ar otru leģendu. Pie tam,
šie cilvēki nebija ne paši veiksmīgākie, ne paši varenākie, pat ne paši
sakarīgākie no pēckara kreisās, bruņotās pagrīdes pārstāvjiem, ne tikai
pasaulē, bet pat Rietumeiropā. Acīmredzot viņos bija kaut kas tāds, kas
lika viņu draugiem un ienaidniekiem radīt par viņiem leģendas.
|
Lasīt visu...
|
Uzrakstīja hipiji.lv
|
26.09.2005 |
29.09.05, laika posmā no pulsten 14 lidz 17, jaunekļi, kas sevi dēvē par Bossikiem, ar līdzīgi domājošu jauniešu bariņu, tostarp grupas Gain fast solistu Kasparu Zlidni, rīkoja savdabīgau akciju Rīgas centrā. Dalībnieki tērpušies krekliņos ar uzrakstiem "Dodiet mums zāli", "Mana zāle - kur gribu, tur sēžu", laukumā pie Hotel de Rome izritināja savu zaļo zālīti, kurā apsēdās un darīja to pašu, ko īstajā zālienā - lasīja grāmatu, papāļpāja, apēda kādu sviestmaizi un uzspēlēja akustiskajā skanējumā dažas dziesmas noskaņai.
BossIKu vadonis Ivo Švāģeris paskaidro, ka akcijas dalībnieki vēlas pievērst garāmgājēju uzmanību un grib panākt, lai pilsētas tēvi atļauj saulaino laiku pavadīt sēžot Rīgas centra zālienos. "Mēs parādīsim, cik cilvēki var būt laimīgi, ja viņi var sēdēt zālītē," piebilst otrs bossiks Andis Rudzišs.
|
Lasīt visu...
|
Uzrakstīja kikÅne
|
08.06.2005 |
8.jūnija laikrakstā Rīgas Balss ievietots raksts Ubagu laiks, kas
pārpublicēts arī interneta lapā www.apollo.lv. Tēma - ubagi Rīgā.
Iesakām izlasīt visu rakstu http://www.apollo.lv/portal/articles/49345,
nelielu citātu no tā,kā arī raksta turpinājumā, pārdomas par šo
rakstu.
Citāts no Valda Nagobada, Rīgas domes Labklājības departamenta direktora teiktā:-
Man ir kauns par ubagojošiem cilvēkiem Rīgā. Uzskatu, ka
jāierobežo viņu skaits vecpilsētā. Varētu atļaut ar to nodarboties pie
baznīcām, tirgū, stacijā un tuneļos. Tas tik uzkrītoši nebojātu
pilsētas seju. Mana pārliecība ir, ka ubagus atbalstīt ar naudu
nevajag. To dodami, mēs neuzlabojam sociālo situāciju, bet vēl vairāk
padziļinām bedri.
man nav saprotamas dusmas uz bezpajumtniekiem. atceros, mamma bērnībā
teica, ka bezpajumtnieki ir dusmīgi uz citiem cilvēkiem, jo tiem
vairāk/mazāk viss ir. šīs emocijas man ir saprotamākas. cilvēks,
kam nav, dusmojas uz otru, kam ir.
tad, lūk, es iedomājos, ka cilvēki, kas ir dusmīgi uz
ubagiem, dusmojas, jo viņiem nav. atsevišķi ubagi dusmojas par to, ka citiem ir materiālas
vērtības, savukārt tie, kam ir, dusmojas uz ubagiem, jo viņiem pieder
kaut kas nemateriāls.
|
Lasīt visu...
|
|
Uzrakstīja Linards Zolnerovičs
|
19.11.2004 |
Latvijas Republikā ar katru gadu tiek pieņemti arvien jauni
un jauni dažādi "saistošie noteikumi" un likumi, kas ierobežo indivīda
iespējas brīvi un radoši izpausties. Nepārdot alkoholu naktīs, nedzert
alu uz ielām, nesēdēt pilsētu parkos, nesmēķēt šur un tur... Katrs no
šiem ierobežojumiem pats par sevi liekas saprotams un nekaitīgs, bet
kopumā tie veido vidi, kurā labi jūtas vierīgi pārtikušais mietpilsoņu
vidusslānis un tie, kuru dzīves mērķis ir par tādiem kļūt.
|
Lasīt visu...
|
|
|
|