Hipiju kustība
Uzrakstīja Līva Zolneroviča
|
16.10.2006 |
Savādnieka tēls hipiju kultūrā
Hipiju kustība izveidojās 20. gadsimta 60. gados un sākotnēji tā bija aktīva protesta kustība, kuras dalībnieku viens no pamatprincipiem bija novēršanās, aiziešana no sabiedrības. Hipijiem raksturīga noliedzoša attieksme pret dažādam sabiedrības normām un interese par atšķirīgo savādāko, var minēt gan zināma bērnišķības kulta veidošanos, gan vēlmi atbrīvoties no racionālā saprāta ar dažādu narkotiku palīdzību, gan interesi par Austrumu reliģijām.
Hipiji bija protesta kustība, kuras ideju pamatā bija sava veida nicinājums pret pilsonisko, jeb tā saukto pareizo - straight sabiedrību. Rietumos tas galvenokārt bija protests pret militārismu un protestantisko darba ētiku, patērētāju filozofiju. Padomju Savienībā tas bija protests pret komunismu, kā arī pret izveidojušos mietpilsoņu slāni. Lai arī, vismaz sākotnēji Rietumos hipiji veica arī dažādas politiskas aktivitātes, liela daļa no viņiem izvēlējās citu risinājumu - aiziešanu no šīs sabiedrības, norobežošanos, dropping out . Aiziešanu praktiski varēja veikt dažādi - dodoties uz Indiju, lietojot narkotikas, dzīvojot komūnā, nepiedaloties sabiedrības dzīvē. Tomēr viens no galvenajiem norobežošanās ieročiem bija tāda paštēla izveidošana, ko nepieņēma pati sabiedrība.
Par to arī runa šajā rakstā - par savādnieka, dīvaiņa paštēla izveidošanu hipiju vidē tieši ar divu konkrētu tēlu palīdzību, kas bija viens no mehānismiem, ar kuru aiziet no sabiedrības, izslēgt sevi no sabiedrības sociālās dzīves.
|
Lasīt visu...
|
|
Uzrakstīja Anete Vecuma
|
16.06.2005 |
16.jūnijā aprit 38 gadi, kopš Monterejā norisinājās viens no slavenākajiem pasaules rokfestivāliem - Monterejas Popfestivāls.
Monterejas Pop festivāls izauga no tā priekšgājējiem- Monterejas Džeza festivāla 1958. gadā un Monterejas Folk festivāla 1963. gadā, kurā citu folkmūzikas izpildītāju starpā uzstājās arī Bobs Dilans un Peter, Paul and Mary . Monterejas festivālu attīstība ir interesanta tādā ziņā, ka katrs no tiem pārstāvēja atšķirīgu
|
Lasīt visu...
|
|
Uzrakstīja Anete Vecuma
|
15.06.2005 |
Bitņiki
Uzskati, kas plašāku izpausmi guva 60. gados,
nebija radušies pēkšņi, par 60. gadu kontrkultūras priekštečiem
uzskatāma bitņiku paaudze (Beat generation). Tā bija relatīvi neliela
rakstnieku un studentu grupa piecdesmitajos, kas sevi sauca par
paaudzi, tā norādot uz savu nozīmīgumu un salīdzinot sevi ar Zudušo
paaudzi, un sludināja jauna virziena sākumu. Pēckara laikā bitņiki bija
viens no spēkiem, kas sāka apšaubīt tradicionālās vērtības un sāka
nošķirties no vairākuma. Viņi bija bohēmiski brīvdomātāji, kas
atbalstīja spontānu, dažkārt haotisku kreativitāti un dzīvesveidu, un
viņus var uzskatīt par pirmo subkultūru.
|
Lasīt visu...
|
|
Uzrakstīja Anete Vecuma
|
14.06.2005 |
60. gadi bija desmitgade, kas ieviesa nozīmīgas pārmaiņas pasaules
vēsturē. Daudzas Rietumu pasaules valstis piedzīvoja strauju ekonomisko
uzplaukumu, bija vērojama strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība-
cilvēks pirmoreiz devās kosmosā un nokļuva uz Mēness, tika izgudrots
Interneta priekšgājējs ARPAnets un kompaktā audiokasete.
Šo gadu desmitu ASV ievadīja prezidenta Džona F. Kenedija nākšana pie
varas 1961. gadā. Jaunākais prezidents ASV vēsturē piepildīja Balto
namu ar vibrējošu enerģiju un vēstīja, ka pārstāv "jaunu amerikāņu
paaudzi". Savā slavenajā inaugurācijas runā ar vārdiem: "Nejautā, ko
valsts var darīt tavā labā, bet jautā, ko tu vari darīt savas valsts
labā!" viņš aicināja cilvēkus piedalīties pasaulē varenākās
demokrātijas radīšanā un kopā veidot jaunu nākotnes vīziju.
|
Lasīt visu...
|
|
Uzrakstīja Ieva Vilciņa
|
01.06.2005 |
Hipiju kontrakultūra radās 20. gadsimta 60. gados ASV Kalifornijas štata pilsētā Sanfrancisko. Lai tā būtu arī sakritība, bet hipiji uzskatīja Svēto Francisku kopā ar Sokrātu, kiniķi Diogēnu, sufijiem, Šekspīru un citiem izciliem kultūras darbiniekiem par vienu no pirmajiem hipijiem. Viņi patiesi uzstājās par tīru garīgo dzīvi, vēloties, lai viņus sauktu par "mīlestības paaudzi" un "puķu bērniem.
|
Lasīt visu...
|
|
| |
|