
|
Dzeja
|
Uzrakstīja andis surgunts
|
zdzeja
```
svarīgs nav sižets drīzāk analgīna patēriņš vai čp koncentrācija
organisma somatiskajā atmiņā nav svarīgi vai liesmu mēlēs veļas sievas
lētē iebridušas palagus krasta ugunī skalo vai līdz pelniem nopostīta
troja pārogļotā zirgā lavās svarīgāk noskaidrot analgētiķa iedarbību uz
atmiņas ietiepību pirms sižets apraujas kā bērna smiekli vjetnamas mīnu
laukā
|
Lasīt visu...
|
|
Dzeja
|
Uzrakstīja Santa Skujiņa
|
Santa Skujiņa ir dzimusi Talsos, 1987.gada 18.janvārī. Dzeju raksta kopš 7 gadu vecuma un regulāri publicējas Latvijas preses izdevumos. Nu arī pie mums.
|
Lasīt visu...
|
|
Stāsti
|
Uzrakstīja Els Ionka, tulkoja Paklīdenis
|
Vai jūs nekad neesat aizdomājušies no kurienes pasaules literatūrā
radušies, maigi izsakoties, pārsteidzošie pasaku un mītu sižeti? Lūk,
jums, kāda diezgan ticama versija, kas stāsta par pasaku sacerēšanas
procesu tajos tālajos laikos, kad ziloņi bija hipiji.
|
Lasīt visu...
|
|
Stāsti
|
Uzrakstīja Mārtiņš Links
|
"Priecīgu
dzimšanas dienu!" sauca cepurains, ūsains, rugājiem klāts, lakatots,
garmatains, soprānisks, basains, altisks, rūtots, daudzgalvains draugu pulks.
Mednieku mežragu orķestrītis spēlēja līksmu maršu. Kliedza "URRĀ!", "HIP HIP!"
un atkal "URRĀ!", meta gaviļnieku gaisā.
Arnim
dzimšanas dienas nekad nebija patikušas. Vislabprātāk viņš nedēļu pirms tam
pazuda, taču šoreiz draugi no Mednieku Biedrības bija viņu jau laicīgi
noķēruši. Jā, viņš patiesi jutās kā notverts dzīvnieks: nu viņam bija jāsmaida,
jāpateicas, jāsmejas, jāspiež desmitiem sasārtušu, miklu roku, jābučo rugājiem
noklāti vai bārdaini vaigi, arī draugu sievu no vīna un degvīna karstie,
sarkanie vaigi un lūpas.
Mednieku
namiņā jautrība un līksme sita augstu vilni.
|
Lasīt visu...
|
|
Dzeja
|
Uzrakstīja Kitija Balcare
|
Dzeja - tā runā vietā un nevietā. Kur? Kur ir tās acis, kas redz pasauli tādu, kā es? Es gribu dzīvot S.Dalī gleznā, jo tur neviens nejautātu, kāpēc metu Elforijas (Elforija - zeme, kur debesis vēl nav nocenotas. ) debesīs papīra lidmašīnas, kāpēc dejoju uz degošas virves, kāpēc turu mājās tukšus būrīšus... Bet vējrādītāji klusē. Jāmeklē ceļš. Stāvu uz melnbalta šaha podesta. Ar vienu kāju uz baltā lauciņa, ar otru uz melnā. Mēģinu stāvēt uz vienas, bet pagaidām neizdodas. Mācos. Nāku naktīs pagalmā un mācos. Krītu. Ceļos. Krītu. Ceļos. Atkal un atkal.
MĀJAS ARESTS. PASAKĀM. * * * viņš zīmē ar saviem skropstu galiem rudens skumjas uz nesauļotas ādas milimetru pa milimetram liek sliedes līdz potītēm manām
pēdas nāks ieaugt zemē pirmajās rudens lietavās
|
Lasīt visu...
|
|
|
|
<< Sākums < Iepriekšējie 1 2 Nākamie > Beigas >>
|
rezultātus 1 - 9 no 18 |