|
Mūzika
|
Uzrakstīja Klāss Vāvere
|
|
07.10.2007 |
Materiāls tika sagatavots 1992. gadā publicēšanai žurnāla AVOTS hipiju kultūrai veltītajā numurā, kuram diemžēl tā ari nebija lemts ieraudzīt dienasgaismu.
P.S. hipiji.lv redakcija tikai daļēji piekrīt rakstā minētajiem apgalvojumiem, tomēr uzskata, ka tas ir labs un izglītojošs, iesakām lasīt !
Tā vien šķiet, ka hipiju kustība (kaut "eksistence", iespējams, būtu piemērotāks vārds) joprojām ir viens no sešdesmito gadu Amerikas un ne tikai tās visbiežāk pieminētajiem simboliem. Taču, kā daudzi simboli, ari šis sevī ietver vairāk jautājumu nekā viennozīmīgu atbilžu.
Jauniešu tūkstoši un miljoni, kuri līdz nepazīšanai atšķīrās no saviem
vecākiem, audzēja garus matus, tērpās dīvainās skrandās, runāja sev
vien saprotamā valodā, pulcējās komūnās un sapņoja - jā, par ko? Par
mūžīgu mieru zemes virsū? Par jaunu kārtību, kurā nebūs vietas
politiķiem un policistiem? Par vispārēju vienlīdzību un nekad nerietošu
sauli? Par revolūciju? Patiešām, kas tas bija? Ideālisms, ilgas pēc
garīgas svētlaimes, kas ļautu atbrīvoties no pazemojošās materiālās
atkarības, par kuras vergiem kļūst visi, kam pāri 30? Idiotisms, cerība
ar totālas narkomānijas, apātiskas un pašapmierinātas nīkuļošanas
palīdzību apturēt karu Vjetnamā un pārveidot pasauli?
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Uzrakstīja Janis Joplin
|
|
08.08.2007 |
Neviens, kurš viņu ir dzirdējis, to nav aizmirsis, kaut arī pasaule jau vairāk nekā 30 gadus griežas bez Dženisas Džoplinas, taču cilvēku apziņā Džoplinas vārds nesaraujami saistīts ar hipiju paaudzes cerību, mulsuma, sevis meklējumu un apzināšanās laiku sešdesmito gadu otrajā pusē. Arī šeit lasāmās vēstules saviem tuviniekiem Džoplina rakstījusi šajā laikā, kas aptver gandrīz visu dziedātājas karjeru no profesionālo gaitu sākuma līdz pasaules slavas saldo augļu smagajai nastai. Pēdējā vēstule tapusi pusgadu pirms Dženisas nāves — viņa mira 1970. gada 4. oktobrī — naudas, slavas un radošo spēku pārpilnībā.
Pirmoreiz šīs vēstules publicētas 1992. gadā ASV izdotajā dziedātājas jaunākās māsas Lauras Džoplinas grāmatā "Love, Janis", kurā parastais priekšstats par Džoplinu kā histērisku alkoholiķi un narkomāni, dzīves pabērnu ar neprognozējamu uzvedību un dzejnieces dvēseli bagātināts krietni gaišākiem un cilvēciskākiem vaibstiem. «Tā ir Dženisa, kādu es viņu pazinu, un uzrakstīt šo grāmatu bija mans pienākums,» saka Laura Džoplina.
Vēstules latviski publicētas Klāsa Vāveres tulkojumā 1993. g. laikrakstā "Diena".
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Uzrakstīja Janis Joplin
|
|
22.08.2007 |
Dženisas Džoplinas vēstules ģimenei, turpinājums. Pirmo daļu lasiet šeit.
 1967. gada aprīlī
Dārgā mamma, ģimene,
mums visiem un man pašai klājas tik labi, ka pat īsti nespēju tam
noticēt. Nekad nebūtu domājusi, ka viss var būt tik brīnišķīgi.
Vispirms par grupu. Esam labāki nekā jebkad (lūdzu, izlasiet
pievienoto recenziju no S.F.Examiner) un strādājam bez pārtraukuma.
Tikko beidzām triju nedēļu koncertsēriju; spēlējām sešus vakarus
nedēāļ, un jau tagad mums ir aizņemti visi vīkendi mēnesi uz priekšu.
Vienā vīkendā nopelnām tūkstoti vai pat vairāk. Par atsevišķiem
vakariem saņemam no 500 līdz 900 dolāru. Nav slikti bītņiku kompānijai,
vai ne?
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Uzrakstīja Roks Skallijs, tulkoja Paklīdenis
|
|
23.03.2007 |
Darbības laiks - 1965 - 1967
Darbības vieta - Kalifornija, ASV
Galvenās darbojošās personas:
 GRATEFUL DEAD: Džerijs Garsija (1942 -1995) centrālā figūra grupā, solo ģitāra.
Rons "Pigpens" Makkernans - taustiņi. Miris no aknu cirozes 1972.
Bobs Vīrs - ģitāra.
Fils Lešs - bass.
Bils Kreicmans - sitamie instrumenti.
Roks Skallijs - ilggadīgs grupas GRATEFUL DEAD menedžers.
Denijs Rifkins - otrais menedžers.
Ouslijs Stenlijs - "skābes miljonārs", ne tik daudz, darbonis, cik idejas cilvēks. Uz viņa produkcijas sēdēja visa sešdesmito gadu Kalifornija.
Kens Kīzijs (1935 - 2001) - labs rakstnieks un izcils huligāns, "Jautro draiskuļu" (Merry Pranksters) vadonis.
Bils Grems - ievērojams amerikāņu hipiju ēras producents.
|
|
Lasīt visu...
|
|
|
Uzrakstīja Klāss Vāvere, 1989
|
|
22.03.2007 |
|
Pirmās rokenrola skaņas padomjzemi sasniedza piecdesmito gadu otrajā pusē, pateicoties Rietumu raidstacijām, kā arī unikālajam audiotehniskās domas brīnumam - uz rentgena plēvēm kopētām 78 apgriezienu platītēm (vienā plēvē satilpa viena dziesma, ko puslīdz bija iespējams saklausīt apmēram divdesmit atskaņošanas reizes).
|
|
Lasīt visu...
|
|
| | << Sākums < Iepriekšējie 1 2 Nākamie > Beigas >>
| | rezultātus 1 - 15 no 22 |
|
Mūzika 
; "Image")
; "Image")