Uz Sākumu arrow Literatūra un māksla arrow Dzeja arrow Kāds akmentiņus sviež upē
Citas lietas
Praktiski ieteikumi
Resistance!
Labas grāmatas
Labas filmas
Mūzika
Mūsu bibliotēka
- - - - - - -
Mūzu mājoklis
- - - - - - -
Viesu grāmata
Forums
Šajās dienās:
30.10. Greisas Slikas dzimšanas diena
Ieskaties galerijā!
Jaunākās galerijas
Yaga gathering (42 bildes)
Tikšanās pie madonas 2009 (77 bildes)
Umkas koncerts (9 bildes)
Hipiju ferma (30 bildes)
Pasākumi 2009 (0 bildes)
Jaunākais forumos
Hipiji,lv jaunā lapa!
Kāds akmentiņus sviež upē Drukāt E-pasts
Uzrakstīja Māris Salējs   
12.09.2005
Image Turpinot Dzejas dienas, publicējam Māra Salēja dzejoļus, no kuriem daudzus lasītāju acis skatīs pirmoreiz.

***
kaut kāda žēlastība ļauj man elpot
no zāles stiebriem zaļa sula pil
ir tātad dzīvi tie un naktī
man sirdī ieslēgts debess gabals zils

tad beigsies. ausi plēsīs skaļums
un gribēsies to ļoti nepieņemt
vien kliegt uz augšu: kādēļ galu galā

tu tādai tumsai mani lem?
švīkst riepas. ielas malā
zied spuldzei aplis iedzeltens


****
šovakar smaržo pēc skaistuma
tāltālu - laikam aiz Lipstiem - riteņi šķind
mežmalē iečirkstas putns

rudens. tuvoties tumšajai priedei. ceāļ
uz Strautiņiem neredz neviena
vairs nē

apsei galotne nodreb

un zilgumā riņķojot kraukļi
noskramšķ par vasaras galu

kāds akmentiņus sviež upē


****
ja nu jums vajag
būs sestdiena. visums
ar oktobra sauli piešķaidīts

lapas un zāle. tuvu pie dzisas
gaisos smalki vadiņi trīs
- trolejbusu vai tīmeklīšu -
abi uz dienvidiem aizstiepjas

ja nu vajag
diena būs īsa
toties mirklis kā asmenis


***
kā putns atspiests mālā
zem rudens lapu kaudzes
sapņošu zaļu zāli
caur manām pēdām augot

stiebrojot simtos mēļu
zudušo izsisinot
visu kas bija vēlāk
visu. lai debess zina

savā dziļumā tumšā
saules pagali kurot
sauli pār namu jumtiem
mežiem un ķieģeļmūriem


***
pirmie vārdi: redzēsi mežu
redzēsi tumšu skripstošu sauli
debesu zilo papīru plēšot -
švīku kurai var redzēt cauri
nesasniegtus un nedzimušus
dziesmām pamestus pasauļu barus -
rudens dziesmām un gulgotavām
dzērvju krūcinātajām galgām

tāpēc no rīta uz zāles tāds valgums
tāpēc pamalē gaiss tik tumšs


****
rudens straumē zvaigžņu retie šļaksti

iebrist kādā taciņā un iet uz austrumiem
kur sadilis mēness spīdina vaigu
tā drusku sāpinot plakstus

jā iet gar tumsībā grimušiem namiem
pagalmos paukšķošiem āboliem
ar miega nobrāztām kājām

pret pieri sitoties vabolēm

brīdi var. neviens vēl nepieskaras
caurspīdīgajā aukstumā


***
un kad mēs būsim ne no kā radīti
tu atvērsi savas sirds sarkano lādīti
un nostrinkšķēsi dziesmu par neaizskaramo

ne par ko neaizskaramo

pamestās vasaras garu

ai kā gribas atkal tais auzu laukos
atpakaļ smaržā un putekļu taciņā
kas iestaigāta uz kaimiņu mājām
cauri dzeltenam stiebru mežam

tāda ne no kā radīta atmiņa
iespruka acī un sāka asarot
visu nedzīvoto sauļu bars

tu brīnums. izrādās varens

pamestās vasaras gars


***
nepazīstamais dārzs
nepazīstamais ķirsis
un uguns lēniņām irstoša
liesmu strēlēs un oglēs

cik īsi -
dārzs izšķīda tumsā
nepazīstamu putnu balsis
pilēja lejup kā lodes

pa pirkstiem
kas lodāja
ap tavu silstošo kaklu


***
tas ir labi. tāds klusums
neviena lieka krikšķa
zema ir zāle pa kuru gājām
retiem sienāžiem tikšķot

tik klusi. pavisam
un tava plauksta
visu pasaules tauriņu vieglumā
silda manējās aukstumu

trīsuļodama smieklos


***
pēdējā maiguma gadskārta
ieaužas stumbrā un klus
tikai smarža kā atskārta
košāļtās skujās plūst

aiziet alnis skurinot ausis
aiziet. un cits kāds zvērs
zaru briksnājā klausās:
neķērks krauklis vai ķērks

pēdējā maiguma skara
salūst zem kājām tam
putekļi dejo starā
dejo
 un mirdz nekam


***
nē nevajag. noguris esmu un lietus
tā pierasti šalcina asfaltu tumšo
man pietiek. vien mieru un sapni
par to kā es drosmīgs kauju
deviņus pūķus un katra ķetnā
ir mana likteņa gabals

atliek salikt. lai dzinkst lai skan
kā tiltu ejot… pār sudraba
naglām

galu galā. vai tad nevar iztikt
tāpat? zināt zāli un bērzu

vai tālīnu mūziku otrpus žoga
reproduktoru maģi vai vispār

sīciņu ermoņiku


***
es izgāju. gaiss bija vārīgs
pār tumšiem egļu galiem rudens roka sniecās
rets gaismeklis pēc norimušā rieta
vēl durstījās caur dzidro melnējumu
es biju viens. vairs nezināju vārda
ar kuru atsaukt cilvēcību vāro
laiks sāka dārdēt. zvaigžņu skaru
tas izkaisīja pāri galvai


*****
mūzika turpinās. kaut kur pie krasta
dzelžu un sudrabu savienojums
drupina jūras irdeno virsmu
plīst pret pludmali zeltā cirstu
varā liedētiem priežu mastiem

mūzika turpinās. gaisma pastāv
tālāk aiz jūras izliekuma
Komentāri
...
izdosies (80.233.192.xxx) 2006-03-03 16:55:25

Neuzraxtītas. Neuzraxtāmas. Neraxtītas. VĒSTULES.
...
viesis (195.244.142.xxx) 2005-11-18 17:39:04

ļoti laba dzeja
!!!
izdosies (213.175.124.xxx) 2005-10-13 14:56:36

"mūzika turpinās. gaisma pastāv"

MŪZIKA!!!!
!!!!!!TURPINĀS
izsaku ljooti lielu labestiibas akceptu!
sanis (217.198.224.xxx) 2005-09-27 22:55:04

"ausi plēsīs skaļums
un gribēsies to ļoti nepieņemt"...ljooti
skaisti
sveiki! :)
lietota_elpa (84.237.155.xxx) 2005-09-27 15:57:27

jaaa dzejolji ir patieshaam iespaidiigi..
sveicin†c starp savējiem
gaiķis (195.13.214.xxx) 2005-09-27 13:04:13

kapeec neizsakat suminājumus mārim salējam,iedomājieties -tik skaisti
pateikt;..gaisma pastāv tālāk aiz jūras...
rai raxtās!
Only registered users can write comments!

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."

 
< Prev   Next >
 
© 2020 Hipiji.lv