Uzrakstīja Līva Zolneroviča
|
16.12.2004 |
 | Ievas Brašmanes klades vāks |
Neatņemama hipiju kultūras sastāvdaļa bija dažādi hipiju lozungi un jau
60.gadu beigās Vecrīgas sienas aprakstīja ar saukļiem angļu valodā
"hippies", "longlive hippies" un apzīmēja ar puķēm, tos ierakstīja tā
laika dienasgrāmatās. Tajos var just gan hipijiem piemītošo romantismu,
gan pacifismu, brīvības izjūtu, mīlestību un rūpes par pasauli.
Rakstīts un zīmēts ir tam laikam raksturīgajā plakātiskajā,
internacionāli psihodēliskajā stilā.
 | Vitrupes nometnes karogs |
Neatņemama zīme bija pacifisma simbols - tā
sauktais pacifiks. Tas pazīstams jau no 60.gadiem, redzams arī vēlākās
fotogrāfijās no Gaujas un Lilastes nometnēm. 70.gados līdz ar interesi
par kristietību un ekumeniskās kustības rašanos Maskavā parādījās
pacifika modifikācija - pacifiks ar krustu galā. Šī zīme simbolizēja
kristietības un pacifisma vienotību, savā ziņā arī hipiju un
kristietības vienotību, hipiju reliģiskos meklējumus Līdzās šīm
populārākajām zīmēm hipiji lietoja arī dažādus citus simbolus,
saistītus ar mitoloģiju, misticismu, dažādām reliģijām. Visas šīs zīmes
izšuva uz apģērba, zīmēja uz sienām un reizēm pat tetovēja.
Tiekoties hipiji bieži sasveicinājās ar zīmi "Victoria".
 | Hairatņiks |
Viena no spilgtākajām identifikācijas zīmēm neapšaubāmi bija ārējais
izskats. Ar apģērbu hipiji bieži sevi centās padarīt sociāli
nepieņemamus sabiedrībai, bet skaistus savā izpratnē. Apģērbs un
ārējais izskats noderēja arī kā savstarpējas pazīšanās zīme.
PSRS hipija "sapnis" bija džinsa auduma bikses, tās netika taupītas un
valkātas līdz izjukšanai. Tas atbilda arī priekšstatam par nabadzību,
nepiesaisti materiālām lietām. Meitenes valkāja garus puķainus svārkus
un džinsus. Viena no apģērba sastāvdaāļm bija ķēde vai lenta ap matiem
(hairatņiks). Rotaslietas bieži bija pašizgatavotas - krellītes varēja
savērt no dažādām ogām, sēkliņām.
|