Uz Sākumu arrow Mūzu mājoklis arrow Dace Šteinberga.No sapņiem atkarīgā.
Citas lietas
Praktiski ieteikumi
Resistance!
Labas grāmatas
Labas filmas
Mūzika
Mūsu bibliotēka
- - - - - - -
Mūzu mājoklis
- - - - - - -
Viesu grāmata
Forums
Šajās dienās:
17.09. Kena Kīzija dzimšanas diena
18.09. Džimija Hendriksa nāves diena
06.10. 1966. ASV tiek aizliegts LSD.
08.10. 1967. Jeņķi nomiedz āŒegevaru
09.10. Džona Lenona dzimšanas diena
Ieskaties galerijā!
Jaunākās galerijas
Yaga gathering (42 bildes)
Tikšanās pie madonas 2009 (77 bildes)
Umkas koncerts (9 bildes)
Hipiju ferma (30 bildes)
Pasākumi 2009 (0 bildes)
Jaunākais forumos
Hipiji,lv jaunā lapa!
Dace Šteinberga.No sapņiem atkarīgā. Drukāt E-pasts
Uzrakstīja Dace Šteinberga/hipiji.lv   
26.04.2006
Daci agrāk bieži varēja satikt tusējam Vecrīgā, bet nu jau vairākus gadus viņa dzīvo mazliet ārpus Rīgas. Viņa ir mācījusies kādā mākslas skolā un viņas lauki ir Latgalē. Starp citu, pēdējā laikā, šķiet, ka visi savādākie, talantīgie, dzīvie cilvēki nāk no Latgales. Tagad viņa ir sākusi rakstīt un aprīļa beigās piedalās jauno autoru seminārā. Viens Daces stāst ir publicēts www.satori.lv, mēs piedāvājam vēl vienu  - No sapņiem atkarīgā.

- Tu tici dvēseļu radniecībai?
- Un tu?
- Nav pieklājīgi atbildēt uz jautājumu ar pretjautājumu.
- Nav pieklājīgi jautāt pēc apstiprinājuma savai pārliecībai.
***
Nu tā, tagad tikai jāgaida, jāsamierinās, jānomierinās un jāgaida brīdis, kad atkal nokļūšu sapnī. Tajā pašā gaiši zilajā miglā ar varavīksnes krāsas lāsumiņiem. Tajā pašā kas pilna Viņa pieskārieniem un nopūtām. Tajā, kur jūtu Viņa acu dīvaino brālību ar manu dvēseli. Tur ir labi. Un es vēlos tur palikt uz visiem laikiem.
Tikai līdz tam brīdim vēl jānogaida, jāsaskaita minūtes un sekundes, jāatguļas sarkanos zīda palagos, jāaizver acis.
Ja vēl netraucētu pretīgā saule. Kā visu redzoša kaimiņu tante spīd iekšā pa logu kaut kā pārmetoši un skarbi.
Piecēlos un aizvēru aizkarus. Istaba kļuva sarkani pelēcīga. Uz tapetēm uzzīmētās tulpes pielija asinīm, uzziedēja. Jācenšas iemigt.

***
Kādreiz kā pumpaina pusaudze iemīlējusies pirmo reizi apjautu ko dīvainu. Ja aizmiegot domāju par savu tā brīža lielo mīlestību, sapnī biju kopā ar viņu. Es kļuvu par īstu sapņu pavēlnieci. Es spēju sapņot to ko vēlējos. Spēju lidot, ja vēlējos, apceļot brīnumainas pasaules un satikt brīnumainus radījumus.
Tā aizrāvos ar sapņiem, ka aizmirsu mīlēt savu izredzēto nomodā.

***
Tad kāds saulains krišnaīts uz ielas man īsos vārdos izskaidroja reinkarnācijas jēgu. Tā vienkārši, nezināma iemesla vadīts izvēlējās no visa steidzīgā pūļa tieši mani un piegāja klāt.
- Pēdējais, par ko tu nomirstot domāsi, būs tas, kamā tu pārdzimsi, - viņš smaidot teica.
Tāpat kā ar sapņiem. Tātad nāve ir vēl viens sapnis? Un mana dzīve tikai vēl viena jauna diena?

***
Mēs iepazināmies, kad pilsētas parkos pienenes atdarināja savu lielo māsu debesīs. Un putnu invāzija kokos bija skaāļka par tramvaja zvanu.
- Es tevi pazīstu.
Es apmulsu.
- Es spēlēju mutes ermoņikas. Gribi dzirdēt?

***

Tagad es vēlējos domāt tikai par Viņu, un par to sudrabaini puscaurspīdīgo stīgu, ko reizēm redzēju sapnī. Tā mūs savienoja, vienoja un pievilka. Ne jau miesiski, mēs ne reizi neesam  atstājuši nospiedumus viens otra ķermeņos. Ne reizi neesam padarījuši sudrabaini caurspīdīgo saiti par kaut ko līdzīgu nabas saitei. Kaut ko ar miesu un asinīm.

***
Reiz kaķu piečurātā kāpņu telpā mēs skūpstījāmies. Tas notika kaut kā neapzināti un pēkšņi. Bez paskaidrojumiem un muāļ·īgas koķetēšanas. Tas nebija tādēļ, ka jautrā bariņā bijām iztukšojuši vairākas alus pudeles un no Viņa saplēsto džinsu kabatas koķeti izbāzusi pašu galiņu spīdēja apzeltīta pīpīte.
Es aizmigu tajā pašā kāpņutelpā, Viņa apskauta. Un sapnī redzēju mūs vienojošo stīgu. Tā bija kļuvusi miesiskāka. Zem sudrabainās migliņas bija kaut kas, ādas krāsā. Es nobijos un pamodos.

***
Tad Viņš aizbrauca. Aizbraucu arī es. Uz otru pusi. Un viss it kā beidzās. Tikai saite nepazuda.

***
Sveika! Man iet jautri. Sapazinos ar kādu cilvēku no Krievijas. Tagad abi esam ieņēmuši skvotu ļoti jaukā rajonā. Pavisam netālu no pamestajām rūpnīcām, kur parasti notiek nedēļas nogales skvoteru tusiņi. Piedod, bet šo vēstuli es Tev neaizsūtīšu, jo nezinu Tavu adresi. Bet varbūt Tu to nosapņosi? Zinu, esmu lops, jo neatvadījos. Bet tā ir labāk. Ne tik sāpīgi. Kā iet Tev, mīāļ?

***
Tad dzīve mani aplipināja ar pienākumiem, sīkām vajadzībām un vājībām. Tikai saite nepazuda.

***
Tad, starp algas gaidīšanu un  jaunākā modes žurnāla šķirstīšanu, no kaimiņu loga atplīvuroja veca dziesma. Nirvāna, atšķirībā no manis, joprojām bija dzīva. Piegāju pie loga un neuzdrošinājos elpot lai neiztraucētu kluso, vēja sapluinīto skaņu. Sāka zvanīt telefons. Piegāju klāt, tas apklusa pirms pacēlu klausuli. Un notika kas dīvains. Es zināju ka Viņš ir pilsētā. Pieskrēju pie skapja, attaisīju dziāļkajā plauktā noslēpto kartona kasti. Izvilku savu nonēsāto ādas jaku un zābakus. Viņš noteikti ir pilsētā. Rokas trīcēja krāsojot lūpas spilgti sarkanas. Kā toreiz. Pirms četriem gadiem. Kad mēs iepazināmies un Viņš uzaicināja mani satikties pie karā kritušo piemiņas krusta.

***
Mēs sēdējām milzīga, biedējoša piemiņas krusta pakājē. Debesīs bija ielijis svins un likās, ka pie tā vainīgs krusts, kas sāpīgi dūrās debesu miesā. Apkārt plaša pļava ar zāli debesu svina krāsā. Viņš uzdāvināja man sačervelējušos, pelēku rozi, to, kas bija dievbijīgi nolikta pie krusta.
- Tā drīkst? Tu man dāvini puķi, kas bija paredzēta mirušajiem.
- Mirušie ir attapīgi, sapratīs.

***
Es Viņu satiku. To var apliecināt dīvaina meitene ar salātzaļu grebeni. Viņa pienāca man klāt, pilnīgi svešai, un teica, ka viņas vārds ir Eņģelis. Es noticēju, un kad pagriezos Viņš nāca man klāt. Un Viņš mīlēja mani joprojām. Un man aizrāvās elpa. Un griezās galva, vai arī visa pasaule.

***
- Es tevi mīlu, bet kāda tam jēga?
- Nekādas, jo es tevi arī.

***
Un tagad atkal Viņš ir prom. Un es vairs neredzu saiti sapnī. Es vairs neredzu Viņu pašu sapnī. Un zinu ka mēs vairs nesatiksimies. Tādēļ man jāaizmieg un jānokļūst pie Viņa. Jāsavienojas. Tādēļ esmu izdzērusi visas tabletes ko spēju sameklēt. Pat pretklepus sīrupu. Un gaidu to brīdi.

***
Tikai jāspēj aizpildīt, piepildīt to laiku, līdz atnāks atvienošanās un savienošanās mirklis. Tādēļ sēžu un atceros kopā pavadītos brīžus. Bet uz manas guļamistabas sienām asiņo tulpes. Un paklājs pārvēršas ķieģeļkrāsas tuksnesī. Saplaisājis un nedzīvs. Nomiris no manas klātbūtnes, no manas atvienošanos gaidošās būtnes. Bet tālāk zied asiņainās tulpes uzstutētas uz gaļīgiem zilganzaļiem kātiem.
Esmu iesprostota tuksnesī. Guļu tam pa vidu sarkanos zīda palagos un virs manis kā jukusi bite riņķo tumši zaļa lampa.

***
- Es pielūdzu tavu apzeltīto pīpi.
- Tā ir elkdievība!
- Nu, tad es pielūdzu tavas apzeltītās pīpes mierinājumu.
- Tā ir sevis mānīšana.

***
Sāk trūkt elpas. Es atveru logu, uzkāpju uz palodzes. Zem manis peld mākoņi un kutina pirkstgalus. Un saule dīvaini spoža. Kā pirms negaisa. Kā pirms miega.

***
Gribu atsperties un ienirt mākoņos kā upē. Tekošs ūdens attīrot, nomazgājot. Gribu tapt krustīta tekošos mākoņos. Vajag tikai atsperties un atrauties no palodzes.
Bet bailes neļauj, esmu piesaistīta ikdienai. Man ir dzīvoklis, darbs un kaķis. Un mans kaķis grib ēst. Esmu tik ļoti aplipusi ar ikdienas sīkumiem, ka pielīpu pie palodzes.

***
Un tad es nobīstos. Tā pa īstam. Līdz galīgam sastingumam. Man ir kaķis, dzīvoklis un darbs. Un tantiņa apsnigušiem matiem zem spilgti zaļa lakatiņa no kuras katru otro dienu pērku ābolus, kaut gan pati tos neēdu. Esmu aplipusi ar ikdienu tik ļoti, ka bail atvienoties.

***
Varbūt es vēl paspēšu? Tikai jāizskrien ārā un jāsatiek kāds. Kāds, kurš zina kā novērst atvienošanos.

Komentāri
maimai (193.40.10.xxx) 2006-10-05 22:46:09

pati no Latgales, bet ne par to sobriid runa. Aizkeera mani sis darbs. Negribas
te gari spriest.

Es jau zinu, par ko domaasu, kad sodien iesu guleet... Ja
nu izdodas.
...
pustumsā (80.232.217.xxx) 2006-04-30 23:10:35

Man patika. Skaisti. Gribu uz dadaistu pasākumu! Laikam nokavējos ar tiem
datumiem..
...
Dace (80.233.197.xxx) 2006-04-29 20:53:02

Stāsts toč nav par Latgaliešiem))
...
brrr (62.84.23.xxx) 2006-04-29 18:27:18

Bet tas jau arī liecina, ka viņi viens par otru un visi par vienu! Tuvu. Tas
nav liegts visiem citiem, jo vēstures līknes ir mazliet atšķirīgas visiem
novadiem... bet stāsta nav par to, bet gan par asociācijām par
latgaliešiem...Vai ne?
...
Dace (80.233.197.xxx) 2006-04-28 23:18:40

Kāpēc Latgale? Visas vietas ir vienlīdz labas, no visām nāk interesanti
cilvēki. Latgalieši tikai pārējā Latvijas teritorijā jūtas nedaudz
sveši, kā ārzemēs, tādēļ turas vairāk kopā un cenšas spīdēt.
...
brrr (62.84.23.xxx) 2006-04-28 14:27:59

Kāpēc Latgale? Tāpēc, ka tur cilvēki ir vienkāršāki, atvērtāki...
Viņos ir mazāk masku.
.jā.
lapsukakjis (62.84.23.xxx) 2006-04-28 14:27:15

tā stīga. vietām skan, vietām klusē. vietām ietrīcas un zūd. un tad tu
ej pa ielu un dzirdi mūziku, kas skan no visurienes.. katrā cilvēkā kaut kas
skan. stīgu orķestris...

disonanse. ir iestājusies disonanse.
pasākums
jezus (213.182.192.xxx) 2006-04-27 23:31:04

sīkāk:zvaniet būs vienkāršāk 6877257
...
Dace (80.233.197.xxx) 2006-04-27 23:16:22

latgalee dzimst dzeinieki... - To teica ze...
Nu labi. Es jau neko. un tomēr.
...
ze (159.148.69.xxx) 2006-04-27 17:23:32

arii es?
par tiko mineto pasakumu
jaa (81.198.122.xxx) 2006-04-27 13:50:24

kur kaa kad kas ?precizeejiet luudzu!
svenam un mārtiņam pauliņam
juuna (213.182.192.xxx) 2006-04-26 23:16:46

par latgali un dadaismu runājot.nedēļas nogalē būs kārtējais pasākums
vasarnīcā pie adiāna,rēzeknē.visi dadaisti un citi ir gaidīti atplestām
rokām.
...
ze (159.148.69.xxx) 2006-04-26 20:32:34

jaa, jaa - latgale latvijas peerle. iistie hipiji dziivo latgalee, latgalee
dzimst hip hops, latgalee rodas proza, latgalee dzimst dzeinieki...un vispaar
tagad modee ir braukt uz latgali un neesaat kreklinjus ar ludzas gjeerboni.
rezekni par galvaspilseetu!
smagi
viesis (80.70.22.xxx) 2006-04-26 11:39:57

nepatika
varbuut veelaak citi raksti patiks
...
viesis (81.94.226.xxx) 2006-04-26 11:31:56

j-pils rullē!!!
Pēcvārds.
Dace (80.233.197.xxx) 2006-04-26 11:23:44

Veltīts kādam cilvēkam londonā vai kur ellē ratā viņš tagad ir.
Gromam.
Rakstot šito verķi es ieslēdzu radio (swh, ja pareizi atceros) un
liekot trekno beigu punktu skanēja Nirvana. Tā bija zīme?
Only registered users can write comments!

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."

 
< Prev   Next >
 
© 2019 Hipiji.lv