Uz Sākumu arrow Literatūra un māksla arrow Dzeja arrow MUGURSOMA. Dzīvesveids. Neizdomāts
Citas lietas
Praktiski ieteikumi
Resistance!
Labas grāmatas
Labas filmas
Mūzika
Mūsu bibliotēka
- - - - - - -
Mūzu mājoklis
- - - - - - -
Viesu grāmata
Forums
Šajās dienās:
30.10. Greisas Slikas dzimšanas diena
Ieskaties galerijā!
Jaunākās galerijas
Yaga gathering (42 bildes)
Tikšanās pie madonas 2009 (77 bildes)
Umkas koncerts (9 bildes)
Hipiju ferma (30 bildes)
Pasākumi 2009 (0 bildes)
Jaunākais forumos
Hipiji,lv jaunā lapa!
MUGURSOMA. Dzīvesveids. Neizdomāts Drukāt E-pasts
Uzrakstīja Gaiķu Māris   
05.06.2005
ImageGaiķu Māris ir mūsu labs draugs. Pats viņš lūgts uzrakstīt nelielu priekšvārdu dzejoļiem, rakstīja: pēdējā laikā man vairāki ļautiņi jautā kur es dzīvoju. Dikti apmulsinošs jautājums. Kur ir manas mājas? Ceļš ir manas mājas - reiz sev teicu un sāku. Ejot ir siltāks, ejot nevar aizmigt, ejot iepazīt var, kas ir dzīvība un cilvēki, kurus sastopi. Varbūt tas man no tēva. Iedzimtība tātad. Un es nekur NESTEIDZOS.

MUGURSOMA

Kad aizjurģos pēdējie veči
Trīcošām balsīm un rokām
Kā ceļmalu zīmēm uz mājām
No vienkārša brīva prāta
Būs svēti tie bēgošie stāvi-
Atveru somu
Ielieku dzeju
Tā ir prombūtne viņu
Ko nēsāju līdzi

Bet ja nu pieviļ redze un pieredze mana
Ja nu nevilšus sajaucas krāsas
Ota svešus attēlus rada
Cik tad saulainas nogāzes šķitīs
Laimes ārprāta kūleņus metot                                       
(19.augusts.2003.)


Un tas būs rīts kas vientiesību elpos ja mana mute slāps ja sirds kā bulta šausies pār galvu bargu tiesu diktēs vējš es klusēšu jo nepratīšu vairs neko aiz manis naidnieks naida bultas šaus bet bēšu drošs un slāpes sausas dzeršu būs mugursoma aizmugure stipra ir tajā dzīvība ir tajā lūgsna krusts ir tajā ūdens svētīts debessmanna baltā tukšs mantu skapis kaulu nasta vieglā ir pagalvis ir bruņuveste lepna pils---
Pret straumi daugavā nes enģels zaļu zaru kur malā stās es ari rimšu tur bet vēl es eju ir mugursoma man pret rītu atvērts logs

Bet mana dzimtene ir tēja tumši  sarkana es lasu grāmatā cik maza mana tauta vai bite dzels vai vētra pāri kauks lai dzīvas jūtas iekšup paustos dur kurlai vēnai zaļa nātre un vaāļ logs pie tā sēž  straumīštēvs līdz bilde zūd un vārās asinstēja---
Pie loga pienāk viens ar manis paša vaibstiem un gauži raudot ver to ciet

Kā salst kad margrietiņas burvju mīāļs puķes starp lapām  plaukstām mīļi kalst aiz lietus dārdiem kas pa jumtiem kas pa sapņu rūtīm tīrām sit kož pēdā kamene ko tu tik vēlu nāc kā rīts ar rasu nerimtīgu ķert to spietu bet noķer dzeju ziedlapiņas putenī un mana bārda aptur laiku

Pirms gada izbeidzās dzeja ai kā putēja ceļi tagad tiekamies aiz vasaru pilnas ir acis bet miers kā atvadām paceltās rokas jau rīt mūsu pēdās cīruļi dvēseles vīs ---pirms gada pirms dienas viss savādāk bija nesapņo vairāk neko vasaru pilnas ir sirdis


2.

Caur trīsdesmit šķirbainiem dēļiem kā brillēm lūkojos sevī kad tu man skumīgi pagāji garām kā kīno bilde bilde tu esi kam puķes un krāsainus burbuļus sniedzu bet tu mani neredzēji un tas vēl nebija gluži pa īstam

Dzīve ir sibīrija nelaimīgo rožu dārzs rītausmā viss šķiet tik tīrs ka pat pieskarties bail tu vairs negribi ticēt bet aiz manas dzejiskās pareģošanas ausīs spalga ir klusēšana

Viņpus mistiski šķirbainās sētas vēl palika pilsētas josta tās nekur neko neaizsargājošais kanāls tās baisie mūri nojaukti bija-cik labi- tik no mazā ganiņa stabules pēdējie torņi vēl gāzās- cik tas bija skaisti
Beidzot tas sāk piepildīties
Kad atkal tiksimies daugavas krastā līs izbrīnu lietus būs plūdi tad aiziesim vakarā vēlu pie kristapa lielā no koka kur vienīgā vietiņa pilsētā gaiša saskaitīt biļetei naudu

Uz kuru pusi mēs braucam varbūt šim ceļam augstums vien pastāv ar kasparneredzamiem soļiem virs kanāla ūdens kur kuģi bailēs bēg kur izvalbītām krūtīm raganas dej bet man šorīt pie pleca nodzisa zvaigzne -cik ilgi gaidīti vārdi- un atkal uz mirkli palika gaišāks

Cik saldas ir tavas rokas cīruļi un puķes kur acu skati neatvadas

Bet man šorīt nav vairs kur atgriezties uz tavām krūtīm tukšums staro tā ka žilbst acīs un es nezinu ko lai iesāk ar tādām paralizētām ilgām kad mute gardi putekļus rij par vārdiem dzīviem gardāks izsalkums līdz atkal klusums ir -der skūpstiem bildes tās aiz ticības aiz debeszilām rūtīm pļavām asinsdzidrām kas dzīvas dzied un tevī lūdz
Manas sapņu varavīksnes īstenībā bija tādi krāsaini papīrīši un es naudu meklēdams savas apšu trīcošās lapas par kaunpilnu sudrabu guvu kā man tagad prasties to godu bez skaņas tā tik silti lēnu dziesmu strauju lūgsnu sajust kaulu sāpēs tūkstošnaktīs nervu galos bērna kautrībā es tevī dalos un tā pa īstam brīnos līdzi

Un notikumiem sava gaita laiks ierāmēts jau trešo apli skrien


3.

Kad tu mana neatvadīšanās pagāji garām zeme dzemdēja pēdējos kokus-
Malkai krustiem  baznīcai un atkal malkai simttūkstoši acu pāri debesīs Vērās līdz beidzot tās atplīsa vaāļ tad nolija pēdējais lietus pēdējais lielais Lietus

Naktsvidū  piecēlies mēģinu uzrakstīt dzeju tām kājām kas manī vēl basas un viņas te ir (!) un es nezinu kas mūs uzrunā vairāk-seja brīvības iela vai bronza -glāstīt tās pēdas vajadzētu un skūpstīt lai spīd tiem kas naktsvidū neguļ tiem kas apkārt blandās skrien un dziļi mežos slēpjas kapos lūdzas vīnu dzer un raksta sibīrijā dzeju

Un vēl vienreiz

Man  ir tik bail kad naktīs atkal nesāp kad tik silti ir un lipīgi tik mīksti-es mazliet pazīstu ziedus un miglu no rītiem un tos sīkos vilnīšus uz tavas vēsās pieres starp tiem ka pat drīkstu to neredzēt vairs-sveši akmeņi manā dārzā manās rūtīs un krūtīs-bet mēs esam putni un lidojam augstu virs rūsas lepnajiem jumtiem

Nepieskarties nemaz-un tu atkal jau smaidi


4.

Kad es vēl biju bērns un man bija divpadsmit gadi tantes dāvināja  grāmatas un puķainus kreklus pa zvērudārziem vadāja un lietainu pusnaksnīgu rīgu bet mani skati aizplūda torņiem un kupoliem līdzi kā spiegu asi trītā redze-skatlogi man neticēja-un es jau kaut ko zināju

Zeme esot apaļa un mēs rokās sadevušies aizgājām katrs uz savu pusi pārbaudīt vai tik nestāvam aiz stūra aiz ēnas aiz plakanas platoniskas draudzības rēga

Nē nē nē purina galvu mans brālis tā ka džinkst ausīs pret tavu pieri tauriņi salauž spārnus līdz visa pilsēta eiforiski nokrīt pie pieminekļa kājām un vīst un čokurā raujas-mani vājie traumētie nervi izrādijās stipri un ļoti

Cik muāļ·īgi tādi aplausi par paldies ko nepateikšu es labāk uzsiešu zaļu zaļu puķainu lakatiņu un ieniršu bērnības mežos pa laukiem es klaiņošu neviena miruša cilvēka vairs-kaut kur  debesīs augstu līs lietus un cīrulis pirmdienas svētais putns tur būs-iespējams-- arī es


5.

Bet nejūt man roka tālumu tavu bruģis svīst modernus sviedrus es gribētu tajos nomazgāt seju varbūt tad jūtas paudīsies iekšup un āderes zemei būs vēnas mūsu asiņu pilnas

Aiz kailiem telefonu stabiem tur pa drātīm prom kā blūzs ar melnām dzejas brūcēm aizsteidz balss ko nesadzirdi to ko sirdī nesadzirdi un kas tādam jocīgam kā rudens viesim nelūgtam no vienas mājas otrā siltu putru atvadas un sāpes atkal sāpes savākt aiznest aizraudāt

Līdz visu piedzimšana tevī


6.

Un vēlreiz  varbūt jau tūkstošo reizi pacēlu skatienu savu kā zemē nomesto smaidu un to mirušo kaiju uz takas kad viņas dziesma vēl skan - līst netīrais kanāla ūdens man mutē dzeršu dzeršu bet slāpšu-tur ir tādas dejas ko dejo vilnīši sīkie tik es vairs nevaru izlēkšot līdzi-līdzi līdzi palīdzi man-re aiz stūra atvērās durvis un mākonis bija tām priekšā es visus tavus vārdus un siltumu lūdzu tici tici es tev plūdu kā upe visgarām aiz šī vienkāršā papīra audekla rupjā un ak manu dzejoļu jēlajām brūcēm pret rītu

Un ienira ienira bērnība mākonī ļoti

Bet es rakstīju tuvāk un tālāk visapkārt līdz notirpa pirksti vēstules dzejoļi tā kā gliemežu acis bailēs atpakaļ rāvās un atkal lūkojās redzēt un meklēt un lūgt

No rītiem ļoti gribējās ēst rīti tie asākie ir kad lielajā salā acīs asaras sasalst un neveras neveras ciet un sirdspuksti pietrūkst un tavas līdzi iedotās maizītes somā un manis vēl nevērtās durvis

Dievs nepietrūkst

Vai tas būs rīt vai aizparīt bet pusnakts dziesma steidz tūlīt pie tavām durvīm karsti lūgt šķeļ acis pušu debesdūja ir siltums lēns un lūgsna plūst un dzīslās cerība un ticība kā avots vēnās pulsē

Un vēlvienreiz varbūt jau tūkstošo reizi es raudu un paceļu skatienu savu kā zemē nomesto smaidu ari baskājis irbītis smaida starp mums un es esmu bērns kuru dievmāte lūdz


7.

Es ticu tagad klusēšanai-- jā un tikai tai-un uzrakstiju dzejolī ko neuzrakstīt tur jo vēstule kā laiva miglā miglā tā man bail no tādas miglas tā dej un laivu smej un ūdens ūdens raud kad migla smej

Medus ir uzrakstīt vēstuli logā ar pirkstiem kā ceriņiem kailiem pret rītu mirdz burti rītausmā lūgties kam visa debess tāds logs tam vārdi ir īsti kaut nesalasāmi medus ir uzrakstīt tā lai tie pirkstgali sāp-- cik tāda dzeja ir asa-bet nevar un nevar tāds rakstītājs rimties vissaldākais medus ir ļauties lai mani sadur pavisam

Es uzrakstiju uzrakstiju tirpa ceļgali asajā grantī un mirdzēja neveiksmes manas kā zvaigznes bāreņu logos prieks bija ledus starp mums un tas kusa līdz upe uz  mājām mūs nesa jau aizmigušus


8.

Un manā istabā tagad ir spilgtāka gaisma iemirdzas putekļi krāšņie un dzeja atkāpjas lēnām nejauši satiktie draugi par gājputniem karstāk ilgojas prom pat neatstāt ēnu sirdspukstos manos manā somā vēl ābolu smarža un mūsu bērnišķie smiekli distance asā viskarstākais ledus tepat

Mana istaba krāsainā klintis kurās ar pirkstiem skrāpēju vēstules jums tēli gaisīgi ir un lappuses šķiramas vēl

Un vēl man bija prombūtnes elpa-tas skaisti-varbūt vēl ceriņi martā kad naktīs vēl salst un kaķēni krūtīs kas dzimst un ķīna kas viltīgi klusē kad prasīs kapēc acīs kā okeāns izsalkums remdējas rakstot līdz atdziest gaisma kas telefonstabos jo blūzs itin kā vesela lavīna balsu no grimstoša kuģa-kad mūs vairs nevienos dzeja ne runas ne avots pret rītu vai tas nozīmē drīzi būs daugavā viļņi pret straumi jeb citu ko tikpat ticamu vēl


9.

Kaut būtu balalaika man tas laiks ar zilpelēku lietu basām kājām silti silti kur lakats plīv pār debesaugstu rāmu pieri tie rīti rīti nepievilti

Bet odziņas ir mazas sārtas un sīvas ir un ir

Un es ūdens tomēr esmu pats un dažreiz sniegs pat ledus mānīgs un neierasti vienkārš skats kad ceļi neput grāvmalās ar putniem pilnās kas tā kā gadatirgū bērnam piparkūku nedabūt

Un nav ne laiks ne balalaika viņpus tā

Un likumi ar pierēm sienā tā kā auni un laiks ir beigts jo zagts jo zagts un lapā rūtiņas par restēm atkal medussaldām pēc ziemas lūdz pēc vientulības pļavas baltās

Var sniegā rakstīt uzrakstīt pat zaļu pļavu

Jo pirksti niez un tirpst pat asiņo pēc jaunas dziesmas es ceļos-eju-mugursoma smaga top-laiks saskaitijis biļetei ir naudu lūk testaments un caurlaide un talons tiem kas tūdaļ mani nīdīs-bet kas tur garo man par lapu asins sviedru varavīksnē-vairs netur zeme pēdas manas -----------------------


Komentāri
...
mare (87.110.1.xxx) 2006-04-02 21:27:25

ir tikai viena mugursoma viena,
tā iemīleeta ira
ta redzejusi asaras un
smieklus,
putekļus un lietu
))
...plank-tōn!
jaa (81.198.122.xxx) 2006-02-09 14:27:38

paldies Tev! ziemoju gaiķos, ceru kautkad jau rīgā arī būt,un tikt pie
tevis satikšanas-jaa
planktons...
viesis (83.99.146.xxx) 2006-02-09 02:04:19

pabiju atceree.sen tur nebij buuts.
...bet katrs lai daraa kaa savaa sirdii
apnjeemies...
sveiciens braaliisham.
...
viesis (87.110.1.xxx) 2006-01-08 21:11:51

))))))))
hmmm
fatamorgana (62.85.71.xxx) 2005-10-27 11:23:44

Klau, man radās dažas domas par tavu grāmatu...domāju vizuālo pusi.
Ja
ineteresē padod ziņu....un milzīgs priex bija iepazīties. :-D
Dzejolis Gaikjim
viesis666 (159.148.92.xxx) 2005-10-27 01:52:24

Noshljukushi zaabaki
Izstieptas rokas
Veelos pa velti dabuut sev
maajas
Paeest paldies
Ja kaads apjautaajas
Datora ruukonja
Seezhu es
Draugos
Bet nemiilu tehniku
Kaads kliedz--
Metiet aaraa to slaistu
Netiiras
apenes
Baidos
Ka tik urlas
Nesasit manas peedeejaas
Acenes....
...
hippushka (83.241.6.xxx) 2005-10-17 20:41:46

))
ieteikums
kikóne (81.94.234.xxx) 2005-10-17 15:47:39

sveiki visiem, paldies

es párdomu cellé domáju par maziem
bérniem kas sé'z slimnícá, tádu ir daudz, un vél tiem
kas cietu'si vardarbíbá, un vél tikko izlasíju par V-dienu,
kas ir sievieshu kustíba pret vardarbíbu. tas viss man liek jums,
Liivai un Linardam, ieteikt, tad kad notiek pasákums pie jums, sakiet lai
visi paker kádu miiksto mantinu ko ziedot bérniem kas cietushi
vardarbiibaa "Dardedzee". es domaaju kad tikshu aaraa uz turieni
noteikti aizbraukt ar miikstajaam mantinaam, maakslasdarbiem un klingeriem.
iesakiet to citiem arii. lai jums labi!
k
phe
Liene (83.99.141.xxx) 2005-09-21 22:45:36

Nu tā kā tādi bērni.
phe
Liene (83.99.141.xxx) 2005-09-21 22:45:36

Nu tā kā tādi bērni.
tuu kaadreiz!
gaikjis (81.94.226.xxx) 2005-09-20 23:18:16

nu ja tu to nezini un nekad neesi zinaajis kaa tad es varu zinaat...........ej
dirst gljeevuli kas nemaaki runaat pa iistam un sleepies ..domaa ka hippy ir
miikstie? vai es comoon!naac un esi reaala un saki man aciis kas nepatiik vai
kaa bet nedirs te .
Kaadreiz (62.85.55.xxx) 2005-09-19 15:19:17

Ha, Gaikji, vai zini, kas ir atbildiiba un neizmantoshana?
aaa
sanis (217.198.224.xxx) 2005-09-13 22:48:44

nu jaa,tachu tas G.M. dzejolis "taa sadeg" ir mans
vismiljaakais...njaa!Vajag man cepuri,tad varetu raut nost!
smukums
sanis (217.198.224.xxx) 2005-09-13 22:46:10

nu skaistumam jau nav vaardu.izlasot,ko taadu,kaut vai dziljakajaa bedree
zeezjot,sajuuta buus taada,ka debesiis lidotu.shaadi cilveeki kaa G.M. ir
retums!sarkanaa graamata,kur gan esi?
Kaadreiz (80.81.51.xxx) 2005-09-11 12:14:27

Es neizliekos. Es neizliekos. Tu gan. Dzeja melo. Dzeja melo. Kaut skaisti skan.
kaadreiz? klau!
gaiķis (159.148.92.xxx) 2005-09-11 10:11:01

un Jūs ?
Kaadreiz (80.81.51.xxx) 2005-09-10 19:52:26

Tu neesi tas, par ko izliecies. Tu neesi tas, par ko izliecies. Tu neesi tas,
par ko izliecies.
pārprastajai-kaut nu saprastajai
gaiķis (80.232.235.xxx) 2005-09-02 18:06:49

arī es esmu pārprasts.hm?
tikšanās
pārprastā (84.237.172.xxx) 2005-09-01 17:45:28

mēs satiksimies drīz jo drīz
viss apkārt mums būs mīļš un dzīvs,
jo
nevajag man tavu dzīvi
vien nedaudz pabūt savā brīvē
Malacis māri
Dāvids (195.20.126.xxx) 2005-07-22 16:24:32

Rau bezjumtnieks
Kas viņu gana?
Un viņš ir tas savādnieks
Kas savu
ganu
Ik uz soļa mana
dzuunai hondurasai miiljai maasai
gaikis (81.198.39.xxx) 2005-07-18 04:44:50

ja esi domaas un sirdiii kopaa tad taatad esi un ESI paldies ka esi!Esi
vienmerun es un citii mees buusim ar Tevi!
re
dzuuna (159.148.205.xxx) 2005-07-16 07:36:38

atvainojos ka neesmu ar jums hippiji bet arii ta ir jaapopularizee shii vide un
esmu reezeknee dadaistu spguvee un apmaaciibaa
Viesis Ingma (81.198.230.xxx) 2005-06-22 22:22:15

smuk...
Elii (84.237.133.xxx) 2005-06-19 20:16:20

Priecājos, Māri. Tava dzeja prasa iedziļināsanos un sirdsjūtību, bez tās
nekā. Labas ceļadomas!
..
LC (81.94.226.xxx) 2005-06-15 17:05:30

gaiši un viegli. tik pat netverami kā rāma vēsmiņa. maigi noglāsta plecus.
siltas trīsas ik pa brīdim. bet saule ir izaudzējusi šo gaišumu un krāsas.
un ceļš arī ir kļuvis par sauli, bet dzeja par tās lūpām.
tuvu
lapsukakjis (213.180.98.xxx) 2005-06-07 19:08:21

just... just pasauli tuvaak..
emmiite (84.237.153.xxx) 2005-06-06 19:39:10

redzu līdzību ar sevi
gadsimta meitene (81.198.240.xxx) 2005-06-06 08:47:04

tas ir skaisti, neaprakstāmi skaisti. Izlasīju no rīta un radās drosme
darīt visu, kas jādara, paraudzīties apkārt un kaut kur ieraudzīt ko tādu,
par ko te raksrtīts. Jauki, skaisti
gaiķis (159.148.92.xxx) 2005-06-05 23:35:43

nno sirds un it visa to novēlu un ceļš būs ar Tevi
vārdi
puķu bērns (81.198.227.xxx) 2005-06-05 22:50:44

rs smaidu tas ir daudz.. smaidu no cilvēka izvilināt, un patiesu, ne
amerikāņu dežūrsmaidu. zīme- taa ir mana smidošā seja- acis un mute..

un smaidu, jo sajūtu pļavas un varavīksnes un ceļa smaržu un garšu un
krāsu un putekļus, lai drīz pati dotos ceāļ..
pārraxtīšanās kļūdas textā piedod
gaiķis (159.148.92.xxx) 2005-06-05 22:22:22

un būtu skaisti ja neizprotamu zīnju vietā būtu vārdi
puķu bērns (81.198.227.xxx) 2005-06-05 18:23:04

)))
Only registered users can write comments!

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."

 
< Prev   Next >
 
© 2020 Hipiji.lv