60. gadi bija desmitgade, kas ieviesa nozīmīgas pārmaiņas pasaules
vēsturē. Daudzas Rietumu pasaules valstis piedzīvoja strauju ekonomisko
uzplaukumu, bija vērojama strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība-
cilvēks pirmoreiz devās kosmosā un nokļuva uz Mēness, tika izgudrots
Interneta priekšgājējs ARPAnets un kompaktā audiokasete.
Šo gadu desmitu ASV ievadīja prezidenta Džona F. Kenedija nākšana pie
varas 1961. gadā. Jaunākais prezidents ASV vēsturē piepildīja Balto
namu ar vibrējošu enerģiju un vēstīja, ka pārstāv "jaunu amerikāņu
paaudzi". Savā slavenajā inaugurācijas runā ar vārdiem: "Nejautā, ko
valsts var darīt tavā labā, bet jautā, ko tu vari darīt savas valsts
labā!" viņš aicināja cilvēkus piedalīties pasaulē varenākās
demokrātijas radīšanā un kopā veidot jaunu nākotnes vīziju.
Šis bija
milzīgu ambīciju un optimisma laiks ASV, taču Džona Kenedija slepkavība
1963. gadā sagrāva ilūzijas un ticību Amerikāņu Sapnim. Šis bija
svarīgu politisku notikumu laiks, kas galvenokārt saistāms ar Aukstā
kara situāciju- no 1957. līdz 1975. gadam risinājās Vjetnamas karš, kas
kļuva par 60. gadu ASV centrālo notikumu politikā.
Vjetnamas karš
Vjetnamas karš, kas Vjetnamā tiek saukts arī par
Amerikas karu, norisinājās Dienvidvjetnamā starp divām naidīgām pusēm-
no vienas puses tā bija Vjetnamas Republika (Dienvidvjetnama), ASV,
Dienvidkoreja, Taizeme, Austrālija, Jaunzēlande un Filipīnas, bet no
otras- Vjetnamas Demokrātiskā Republika (Ziemeļvjetnama) un Nacionālās
Atbrīvošanās fronte, Dienvidvjetnamas pretošanās kustība, Rietumu
pasaulē pazīstama ar nosaukumu "Viet Cong", kurām militāru un
finansiālu palīdzību un diplomātisku atbalstu nodrošināja PSRS ar mērķi
atbalstīt cīņā pret ASV un Dienvidvjetnamas valdību un dot pretsparu
ā¶īnas ietekmei šajā reģionā.
Daudzi eksperti Vjetnamas karu uzskata par vienu
no kaujām Aukstajā karā starp ASV un PSRS. ASV nekādā ziņā neapdraudēja
Ziemeļvjetnama, cēlonis ASV dalībai karā bija mērķis palīdzēt
Dienvidvjetnamai cīņā ar "Viet Cong", kas bija komunisti. Savu rīcību
ASV pamatoja ar "domino" teoriju, ka- "ja mēs ļausim vēl vienai valstij
nokļūt komunistu rokās, tam sekos visa Āzija". Sākumā ASV mēģināja
izmantot savu ievērojamo militāro pārākumu, lai iznīcinātu "Viet Cong",
kas izmantoja partizānu kara taktiku, iejūkot džungļos. Kad džungļu
bombardēšana nedeva rezultātus, ASV nometa napalmu uz Vjetnamas lauku
rajoniem un to iedzīvotājiem, tāpat, citu noziegumu starpā, nežēlīgi
iznīcināja veselu ciematu, nogalinot sievietes un bērnus.
 | Studentu protesti pret Vjetnamas karu Misūrī universitātē | Vjetnamas karš ietekmēja ikvienu ASV iedzīvotāju, katrs
pazina kādu, kas tika nosūtīts uz Vjetnamu, karā bija iesaistīti vairāk
kā divi milijoni amerikāņu un gandrīz 60 tūkstoši no Vjetnamas
neatgriezās. Lai izvairītos no iesaukšanas karā, tūkstošiem amerikāņu
devās uz Kanādu, bet mājās palicēji uzsāka protesta akcijas.
Protestētāji izmantoja nevardarbīgas metodes- skaidroja Vjetnamā
notiekošo, devās demonstrācijās, dedzināja iesaukšanas kartes kā
aicinājumu nesadarboties ar "kara mašīnu" un protestēja iesaukšanas
centros, mēģinot aizkavēt cilvēku došanos karā.
Attieksmi pret Vjetnamas karu raksturo
politiķa Džordža Makgoverna (George McGovern) vārdi: "Valsts pārvaldes
mehānisms (The Establishment) ir iesaistījis mūs vēstures muāļ·īgākajā
un nežēlīgākajā karā. Šis karš ir morāla un politiska traģēdija,
šausmīgs vēzis, kas saēd mūsu nācijas dvēseli." Protestētāji tika
apkaroti ar policijas, Nacionālās gvardes un armijas palīdzību,
nevardarbīgos protestus apspieda ar spēku un brutalitāti. 1970. gada 4.
maijā pret karu vērstā protesta akcijā Kent State universitātē
Nacionālās Gvardes spēki nogalināja četrus studentus. Tomēr spēka
pielietošana neapstādināja pret karu vērstos protestus, tiem
pievienojās arvien vairāk atbalstītāju. Šī kustība pierādīja, ka ir
iespējamas pārmaiņas un amerikāņu militārisms un imperiālisms ir
apturams.
Studentu nemieri
No kustības par pilsoņu tiesībām un protestiem pret Vjetnamas karu, kas
aizsākās tieši universitāšu pilsētiņās, aizsākās kustība par studentu
tiesībām. Kad studenti kļuva organizētāki, tie izveidoja kustību
Studenti Demokrātiskai Sabiedrībai (SDS- Students for A Democratic
Society) ar mērķi mainīt sabiedrību SDS uzskati izplatījās visā ASV un
kustībai pievienojās arvien jauni un jauni dalībnieki.
Par aizsākumu Vārda Brīvības kustībai (Free Speach
Movement) 1964. gadā kalpoja aizliegums Bērklijas universitātes
studentiem veikt politiskas aktivitātes universitātes pilsētiņas
teritorijā. Visā valstī studenti sāka izvirzīt līdzīgas prasības,
pieprasot, lai universitātes un koledžas kļūtu atbilstošākas viņu
vajadzībām. Studenti gribēja iegūt lielāku brīvību būt politiski
aktīviem, mainīt valdošās varas noteikto mācību programmu un pieprasīja
no administrācijas, lai tā atskaitītos par savu rīcību. Viņi ieņēma
administrāciju ēkas, rīkoja streikus un iesniedza garus savu prasību
sarakstus. Radās radikāli studentu laikraksti, kas iedvesmoja arvien
vairāk cilvēku pievienoties kustībai, kas bija apvienojusi jauniešus kā
vēl nekad agrāk.
Viņu protestus universitātēs un uz ielām policija
apspieda ar brutālu spēku, daudzi tika piekauti un arestēti, kā arī
atskaitīti no mācību iestādēm. Protesta akcijās Bērklijas universitātē
Nacionālā Gvarde atklāja uguni, un daudzi cilvēki tika ievainoti un
nogalināti Tomēr jauniešu kustības protesti nebija apstādināmi, jo, kā
to pamatoja Mario Savio (Mari Savio), viens no kustības līderiem:
"Pienāk brīdis, kad varas mašīnas darbības kļūst tik pretīgas, padara
jūs tik grūtsirdīgus, ka jūs vairs nevarat tajās piedalīties, ka jums
ir jāliek sevi pret zobratiem, riteņiem un svirām, pret visu aparātu un
tas jāapstādina. Un jums ir jāparāda cilvēkiem, kas to vada un kam tas
pieder, ka, kamēr vien jūs nebūsiet brīvi, mašīna tiks apturēta
pavisam!" Kad Vjetnamas karš pieņēmās spēkā un arī studentiem draudēja
iesaukšana, studentu kustība pletās plašumā, ietverot arī pret karu un
kapitālismu vērstos protestus.
Kontrkultūras izveidošanās
Vērojot arvien pieaugošo neapmierinātību ar
valdošo varu un pastāvošo kārtību, kas izpaudās caur visām iepriekš
aprakstītajām 60. gadu kustībām, var runāt par kontrkultūras
izveidošanos ASV, ar to saprotot, ka izveidojās ievērojama sociāla
grupa, kuras vērtības un normas bija pretrunā ar vairākuma uzskatiem.
Tas skaidrojams ar to, ka bija izaugusi jauna, pēckara paaudze ar jaunu
dzīves un pasaules uztveri, ar jauniem ideāliem un mērķiem, kas
uzmanības centrā izvirzīja cilvēka individualitāti un brīvību. Tā bija
reakcija pret 50. gadu konservatīvajām sociālajām normām, Aukstā kara
politisko konservatīvismu un ASV valdības militāro iejaukšanos
Vjetnamas konfliktā ar visām no tā izrietošajām sekām.
Jaunieši arvien vairāk sāka apzināties sevi kā
vienotu grupu, kuras intereses bija pretrunā valdošajām, un kopīgu
mērķi- radīt jaunu, atšķirīgu sabiedrību. Tika kritizēta
pastāvošā sociālā kārtība, sāka izplatīties jaunas teorijas par kultūru
un identitāti, tāpat tika izmantotas senas, Rietumiem neraksturīgas
idejas, galvenokārt pievēršoties reliģijai, sociālai organizācijai un
garīgai apgaismībai. Radās daudzi pagrīdes preses izdevumi, kas
konkretizēja jaunās izpausmes- radikālu politisku opozīciju
pastāvošajai kārtībai, eksperimentālu pieeju mākslas, mūzikas un kino
radīšanā, kas bieži bija saistīta ar narkotiku lietošanu, un
neierobežotu nodošanos seksam un narkotikām kā brīvības simbolu. Jaunie
uzskati un idejas neiespaidoja tikai mākslas nozares, bet arī daudzas
citas jomas kā, piemēram, zinātni, uzņēmējdarbību un tieslietas.
Jaunās paaudzes galvenā kritika bija vērsta pret pastāvošo valsts
pārvaldes mehānismu un to kontrolējošajām, elitārajām aprindām, kuru
kontrolē bija gan ievērojams kapitāls, gan politiskā vara. Šī sociālā
grupa, kas sastāvēja no turīgām un politiski ietekmīgām ģimenēm, bija
ieinteresēta savstarpējā sadarbībā ar kopīgu mērķi- saglabāt
stabilitāti un savu pašreizējo statusu. Jaunā paaudze uzskatīja, ka
valdošo aprindu vestā politika ir ierobežojoša, autoritatīva un
vecmodīga.
Varas struktūras pārstāvēja cilvēki, kas piederēja pie Otrā Pasaules
kara paaudzes, kas vēl nebija pielāgojušies jaunajiem laikiem un
pieņēmuši to lielās sociālās pārmaiņas. Šī paaudze vēl arvien dzīvoja
atmiņās par karu, viņi neapšaubāmi bija piedzīvojuši vienu no pagājušā
gadsimta ievērojamākajiem notikumiem, pieredzējuši visas kara šausmas
un nežēlību, izrādījuši varonību un uzticību savai valstij, tomēr viņus
vēl joprojām spēcīgi iespaidoja tādas jūtas kā bailes un naids, kas
bija vērsts pret komunismu. Attīstību viņi izprata kā ekonomisku
uzplaukumu, militarizāciju un tradicionālas, konservatīvas vērtības,
tādēļ jaunās paaudzes brīvdomība un jauno vērtību- miera, mīlestības,
brīvības un individualitātes manifests viņiem nebija izprotams.
Jaunā paaudze gribēja glābt ASV un visu pasauli no
kara postījumiem un no iekšēja naida, kas to veicināja. Lai izvairītos
no jauna pasaules kara katastrofas, jaunā paaudze gribēja novērst
iespējamo manipulāciju ar cilvēkiem, "masu cilvēka" veidošanu, tāpēc
iestājās par individualitāti un patstāvīgu domāšanu. Jaunieši kritizēja
pastāvošo vidusšķiru, tās ievirzi uz materiālismu, mietpilsonību,
novecojušo morāli un tradicionālās, patriarhālās ģimenes attiecības.
Viņi ticēja, ka mīlestība stāsies baiļu vietā un nelielas kopienas
aizvietos patriarhālās ģimenes modeli un cilvēku atsvešināšanos.
Raksta 2.daļa par bitņikiem un hipiju kustību sekos rīt, 15. jūnijā.
|