60. gadi bija desmitgade, kas ieviesa nozīmīgas pārmaiņas pasaules vēsturē. Daudzas Rietumu pasaules valstis piedzīvoja strauju ekonomisko uzplaukumu, bija vērojama strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība- cilvēks pirmoreiz devās kosmosā un nokļuva uz Mēness, tika izgudrots Interneta priekšgājējs ARPAnets un kompaktā audiokasete.

Šo gadu desmitu ASV ievadīja prezidenta Džona F. Kenedija nākšana pie varas 1961. gadā. Jaunākais prezidents ASV vēsturē piepildīja Balto namu ar vibrējošu enerģiju un vēstīja, ka pārstāv "jaunu amerikāņu paaudzi". Savā slavenajā inaugurācijas runā ar vārdiem: "Nejautā, ko valsts var darīt tavā labā, bet jautā, ko tu vari darīt savas valsts labā!" viņš aicināja cilvēkus piedalīties pasaulē varenākās demokrātijas radīšanā un kopā veidot jaunu nākotnes vīziju.

Vjetnamas karš, kas Vjetnamā tiek saukts arī par Amerikas karu, norisinājās Dienvidvjetnamā starp divām naidīgām pusēm- no vienas puses tā bija Vjetnamas Republika (Dienvidvjetnama), ASV, Dienvidkoreja, Taizeme, Austrālija, Jaunzēlande un Filipīnas, bet no otras- Vjetnamas Demokrātiskā Republika (Ziemeļvjetnama) un Nacionālās Atbrīvošanās fronte, Dienvidvjetnamas pretošanās kustība, Rietumu pasaulē pazīstama ar nosaukumu "Viet Cong", kurām militāru un finansiālu palīdzību un diplomātisku atbalstu nodrošināja PSRS ar mērķi atbalstīt cīņā pret ASV un Dienvidvjetnamas valdību un dot pretsparu ā¶īnas ietekmei šajā reģionā.

Daudzi eksperti Vjetnamas karu uzskata par vienu no kaujām Aukstajā karā starp ASV un PSRS. ASV nekādā ziņā neapdraudēja Ziemeļvjetnama, cēlonis ASV dalībai karā bija mērķis palīdzēt Dienvidvjetnamai cīņā ar "Viet Cong", kas bija komunisti. Savu rīcību ASV pamatoja ar "domino" teoriju, ka- "ja mēs ļausim vēl vienai valstij nokļūt komunistu rokās, tam sekos visa Āzija". Sākumā ASV mēģināja izmantot savu ievērojamo militāro pārākumu, lai iznīcinātu "Viet Cong", kas izmantoja partizānu kara taktiku, iejūkot džungļos. Kad džungļu bombardēšana nedeva rezultātus, ASV nometa napalmu uz Vjetnamas lauku rajoniem un to iedzīvotājiem, tāpat, citu noziegumu starpā, nežēlīgi iznīcināja veselu ciematu, nogalinot sievietes un bērnus.

 Attieksmi pret Vjetnamas karu raksturo politiķa Džordža Makgoverna (George McGovern) vārdi: "Valsts pārvaldes mehānisms (The Establishment) ir iesaistījis mūs vēstures muāļ·īgākajā un nežēlīgākajā karā. Šis karš ir morāla un politiska traģēdija, šausmīgs vēzis, kas saēd mūsu nācijas dvēseli." Protestētāji tika apkaroti ar policijas, Nacionālās gvardes un armijas palīdzību, nevardarbīgos protestus apspieda ar spēku un brutalitāti. 1970. gada 4. maijā pret karu vērstā protesta akcijā Kent State universitātē Nacionālās Gvardes spēki nogalināja četrus studentus. Tomēr spēka pielietošana neapstādināja pret karu vērstos protestus, tiem pievienojās arvien vairāk atbalstītāju. Šī kustība pierādīja, ka ir iespējamas pārmaiņas un amerikāņu militārisms un imperiālisms ir apturams.

Par aizsākumu Vārda Brīvības kustībai (Free Speach Movement) 1964. gadā kalpoja aizliegums Bērklijas universitātes studentiem veikt politiskas aktivitātes universitātes pilsētiņas teritorijā. Visā valstī studenti sāka izvirzīt līdzīgas prasības, pieprasot, lai universitātes un koledžas kļūtu atbilstošākas viņu vajadzībām. Studenti gribēja iegūt lielāku brīvību būt politiski aktīviem, mainīt valdošās varas noteikto mācību programmu un pieprasīja no administrācijas, lai tā atskaitītos par savu rīcību. Viņi ieņēma administrāciju ēkas, rīkoja streikus un iesniedza garus savu prasību sarakstus. Radās radikāli studentu laikraksti, kas iedvesmoja arvien vairāk cilvēku pievienoties kustībai, kas bija apvienojusi jauniešus kā vēl  nekad agrāk.

Viņu protestus universitātēs un uz ielām policija apspieda ar brutālu spēku, daudzi tika piekauti un arestēti, kā arī atskaitīti no mācību iestādēm. Protesta akcijās Bērklijas universitātē Nacionālā Gvarde atklāja uguni, un daudzi cilvēki tika ievainoti un nogalināti Tomēr jauniešu kustības protesti nebija apstādināmi, jo, kā to pamatoja Mario Savio (Mari Savio), viens no kustības līderiem: "Pienāk brīdis, kad varas mašīnas darbības kļūst tik pretīgas, padara jūs tik grūtsirdīgus, ka jūs vairs nevarat tajās piedalīties, ka jums ir jāliek sevi pret zobratiem, riteņiem un svirām, pret visu aparātu un tas jāapstādina. Un jums ir jāparāda cilvēkiem, kas to vada un kam tas pieder, ka, kamēr vien jūs nebūsiet brīvi, mašīna tiks apturēta pavisam!" Kad Vjetnamas karš pieņēmās spēkā un arī studentiem draudēja iesaukšana, studentu kustība pletās plašumā, ietverot arī pret karu un kapitālismu vērstos protestus.

Vērojot arvien pieaugošo neapmierinātību ar valdošo varu un pastāvošo kārtību, kas izpaudās caur visām iepriekš aprakstītajām 60. gadu kustībām, var runāt par kontrkultūras izveidošanos ASV, ar to saprotot, ka izveidojās ievērojama sociāla grupa, kuras vērtības un normas bija pretrunā ar vairākuma uzskatiem. Tas skaidrojams ar to, ka bija izaugusi jauna, pēckara paaudze ar jaunu dzīves un pasaules uztveri, ar jauniem ideāliem un mērķiem, kas uzmanības centrā izvirzīja cilvēka individualitāti un brīvību. Tā bija reakcija pret 50. gadu konservatīvajām sociālajām normām, Aukstā kara politisko konservatīvismu un ASV valdības militāro iejaukšanos Vjetnamas konfliktā ar visām no tā izrietošajām sekām.

Jaunieši arvien vairāk sāka apzināties sevi kā vienotu grupu, kuras intereses bija pretrunā valdošajām, un kopīgu mērķi- radīt jaunu, atšķirīgu sabiedrību.  Tika kritizēta pastāvošā sociālā kārtība, sāka izplatīties jaunas teorijas par kultūru un identitāti, tāpat tika izmantotas senas, Rietumiem neraksturīgas idejas, galvenokārt pievēršoties reliģijai, sociālai organizācijai un garīgai apgaismībai. Radās daudzi pagrīdes preses izdevumi, kas konkretizēja jaunās izpausmes- radikālu politisku opozīciju pastāvošajai kārtībai, eksperimentālu pieeju mākslas, mūzikas un kino radīšanā, kas bieži bija saistīta ar narkotiku lietošanu, un neierobežotu nodošanos seksam un narkotikām kā brīvības simbolu. Jaunie uzskati un idejas neiespaidoja tikai mākslas nozares, bet arī daudzas citas jomas kā, piemēram, zinātni, uzņēmējdarbību un tieslietas.

Jaunās paaudzes galvenā kritika bija vērsta pret pastāvošo valsts pārvaldes mehānismu un to kontrolējošajām, elitārajām aprindām, kuru kontrolē bija gan ievērojams kapitāls, gan politiskā vara. Šī sociālā grupa, kas sastāvēja no turīgām un politiski ietekmīgām ģimenēm, bija ieinteresēta  savstarpējā sadarbībā ar kopīgu mērķi- saglabāt stabilitāti un savu pašreizējo statusu. Jaunā paaudze uzskatīja, ka valdošo aprindu vestā politika ir ierobežojoša, autoritatīva un vecmodīga.

Varas struktūras pārstāvēja cilvēki, kas piederēja pie Otrā Pasaules kara paaudzes, kas vēl nebija pielāgojušies jaunajiem laikiem un pieņēmuši to lielās sociālās pārmaiņas. Šī paaudze vēl arvien dzīvoja atmiņās par karu, viņi neapšaubāmi bija piedzīvojuši vienu no pagājušā gadsimta ievērojamākajiem notikumiem, pieredzējuši visas kara šausmas un nežēlību, izrādījuši varonību un uzticību savai valstij, tomēr viņus vēl joprojām spēcīgi iespaidoja tādas jūtas kā bailes un naids, kas bija vērsts pret komunismu. Attīstību viņi izprata kā ekonomisku uzplaukumu, militarizāciju un tradicionālas, konservatīvas vērtības, tādēļ jaunās paaudzes brīvdomība un jauno vērtību- miera, mīlestības, brīvības un individualitātes manifests viņiem nebija izprotams.

Jaunā paaudze gribēja glābt ASV un visu pasauli no kara postījumiem un no iekšēja naida, kas to veicināja. Lai izvairītos no jauna pasaules kara katastrofas, jaunā paaudze gribēja novērst iespējamo manipulāciju ar cilvēkiem, "masu cilvēka" veidošanu, tāpēc iestājās par individualitāti un patstāvīgu domāšanu. Jaunieši kritizēja pastāvošo vidusšķiru, tās ievirzi uz materiālismu, mietpilsonību, novecojušo morāli un tradicionālās, patriarhālās ģimenes attiecības. Viņi ticēja, ka mīlestība stāsies baiļu vietā un nelielas kopienas aizvietos patriarhālās ģimenes modeli un cilvēku atsvešināšanos.

Komentāri

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."