Uz Sākumu arrow Hipiju vēsture pasaulē arrow Digeri arrow Jautrais revolūcijas klauns, Vudstokas nācijas gudrais
Citas lietas
Praktiski ieteikumi
Resistance!
Labas grāmatas
Labas filmas
Mūzika
Mūsu bibliotēka
- - - - - - -
Mūzu mājoklis
- - - - - - -
Viesu grāmata
Forums
Šajās dienās:
15.08. 1969. Sākas Vudstokas festivāls
21.08. 1968. Padomju karaspēks iebrūk āŒehoslovākijā.
Ieskaties galerijā!
Jaunākās galerijas
Yaga gathering (42 bildes)
Tikšanās pie madonas 2009 (77 bildes)
Umkas koncerts (9 bildes)
Hipiju ferma (30 bildes)
Pasākumi 2009 (0 bildes)
Jaunākais forumos
Hipiji,lv jaunā lapa!
Jautrais revolūcijas klauns, Vudstokas nācijas gudrais Drukāt E-pasts
Uzrakstīja N. Sosnovskis, Linards Zolnerovičs autortulkojums   
01.02.2008
ImageEbijs Hofmanis (Abby Hoffman) uz šodienas Amerikas tēlu ir atstājis ne mazāku iespaidu kā Tomass Džefersons vai Bendžamins Franklins. Viņš bija sešdesmito gadu gara iemiesotājs un līderis. Grūti atrast vēl kādu, kurā tik dabiskā veidā būtu apvienojies patoss un āksts, klauns un varonis, virtuoza muldēšana un spīdoši teatrāla rīcība. Piedevām, pārdzīvojis puķu revolūcija par 20 gadiem, Ebijs nezaudēja tās garu visu mūžu. Sešdesmitie gadi bija caurvīti ar mūžīgās jaunības solījumu saldmi. Pirmo reizi tūkstošgadē bērnišķība, tiešums un atvērtība pasaulei tika uzskatīta par dzīves gudrību, bet iepriekšējās paaudzes apbružātais prātīgums - par sūnainu, snaudošu muāļ·ību.
"Mēs zinājām, ka katra diena nes ko jaunu, nebijušu, viss šajā pasaulē ir atkarīgs no mums pašiem," - 1987. gadā teica Ebijs, tiekoties ar studentiem. "Varbūt jūsu pasaules redzējums ir reālistiskāks. Taču fatālisma sajūta un nespēja ietekmēt notikumus ir līdzvērtīga pašnāvībai." Un tomēr - "Amerika pēc Vjetnamas vairs nebija tāda, kāda pēc 2. Pasaules kara. Valsts kļuva iecietīgāka, kontrkultūra kļuva par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Vieglums, ar kādu sabiedrības vairākums norija un sagremoja hipiju kultūru, var tikt uzskatīts par zaudējumu. Gari mati, zāles pīpēšana, ekstravaganti tērpi vairs nespēja nevienu šokēt. Pagrīdes preses tiešumu līdzsvaroja žurnāls Rolling Stone, bet hipijiskais kapitālisms izsūca no hipijiem jelkādu oriģinalitāti." [Idem. Soon to Be a Major Motion Picture. N.Y., 1980. P. 124.] Savulaik Ebiju āŒikāgā arestēja par to, ka uz viņa pieres bija uzrakstīts vārds "Fuck". Pēc gada, ielidojot Sietlā, viņu sagaidīja vairāki desmiti sajūsminātu tīneidžeru ar vārdu "fuck" uz gludajām pierēm. Kontrkultūra pakāpeniski kļuva par konformisma formu - tu neesi mūsējais, vai, ka nepīpē zāli?  Pat rupja lamāšanās 1971, gadā vairs nevienu nespēja šokēt.

Filmā "The Big Fix", kas uzņemta laikā Hofmanis slēpās pagrīdē, Holivuda viņu aplika pēc pilnas programmas - pēc sižeta, draugi meklē bēgli, bet atrod nevis klaidoni un konspiratoru, bet reklāmas aģentūras bosu, kurš dzīvo zem cita vārda un apgroza miljonus.

Taču Ebijs līdz pat mūža galam tā arī palika dumpinieks un nemiera cēlājs. Viņš klīda pa universitātēm, uzstājoties studentiem 60 reizes gadā, aicinot tos protestēt pret vervēšanu CIP, pret Pentagonu, valsts ārpolitiku un vides piesārņošanu. Viņš nemitīgi tika tiesāts par sabiedriskās kārtības traucēšanu. 1987. gadā, pēc streika rīkotāju aresta Masačūsetas universitātē, "vectētiņš" Ebijs policijas melnajā bertā aicināja studentus uzdziedāt kādu "brīvības dziesmu" - un izrādījās, ka visi zina tikai dziesmas no mūzikla "Hair". "Kādas draņķības jūdz dziedat - tas taču iz Brodveja cirks. Tas nav nekas, tīrākais viltojums, - viņi visi taču uzstājās parūkās!" - "Nu un tad, Ebij? Tā ir tikai filma, forša filma!" Tas bija skumji, atceras Ebijs, mums vajag savas dziesmas, bet viņiem tādu nebija.

Personības veidošanās un ietekmes

Ebijs, īstajā vārdā Ebots Homanis piedzima 1936. Gada 30. Novembrī aptiekāra ģimenē Vorčesteras pilsētiņa Masačūsetsas štatā, kas bija slavena ar farmakoloģijas sasniegumiem. "Šī pilsētiņa devusi pasaulei divas ievērojamas lietas - mani un pretapaugļošanās tabletes. Un tagad daudzi nožēlo, ka šī tabletes nebija izgudrotas jau manas ieņemšanas laikā!"

Ebijs auga klusā un pieklājīgā ģimenē, mīlestības un gādības saulē. Pēdējos dzīves gados (nomira viņš 1974.) Ebija tēvs kļuva slavens, pateicoties vieglprātīgajam dēlam, un kļuva par Amerikas dumpīgās paaudzes vecāku tādu kā simbolu un nacionālu nelaimes brāli, ar kuru dalīties bēdās - kamēr Ebijs slēpās pagrīdē, tēvs saņēma tūkstošiem sirdi plosošu vēstuļu  - lūk, arī mūsu bērns atlaida krēpes un aizgāja no mājas Dievs zina kur. Toties viņa māte, izmantojot pagrīdes sakarniekus, sūtīja dēlam zobu kopšanas līdzekļus un atgādinājumu - neaizmirsti rūpēties par zobiem! Un pat tad, kad Ebijs jaunības aizrautībā aiicināja jauno Ameriku revolūcijas vārdā nosūtīt vecākus uz viņpasauli, māte uztvēra to ar humoru: "Nu jā, vairums vecāku taču arī vismaz reiz mūžā ir iedomājušies - ak Dievs, kaut es nebūtu tevi dzemdējusi!"

Ebija antisociālās tieksmes var uzskatīt par ģimenes mantojumu, jo pat viņu uzvārds bija zagts. Pirms 100 gadiem Kijevas apkārtnē dzīvojošais Ebija vectētiņa brālis nočiepa kādam vācietim pasi ar Hofmaņa uzvārdu un ar to devās uz Ameriku. Brālim "pēc ielūguma" sekoja vectētiņš un arī viņu imigrācijas dienests pierakstīja kā Hofmani. Īstais jautrās ģimenītes uzvārds ir vai nu Sapožņikovi, vai Šapošņikovi - pārējiem radiniekiem, kas saskrēja vēlāk, imigrācijas dienests izsniedza dokumentus ar uzvārdu "SHAPOZ-NIKOFF".

No skolas Ebiju izslēdza par to, ka viņš iesita angļu valodas skolotājam, kurš zēnu bija apvainojis. Gadu mazai Ebija klīda apkārt, līdz vecāki viņu iekārtoja privātskolā. Šeit Ebijs saskārās ar "represīvo režīmu" - bugi-vugi un stabuļeņu laikmetā skolniekiem tika aizliegts nēsāt sašaurinātas bikses un pat piekasīgi mērīja staru platumu - ne mazāk kā 13 collas! Tālāk sekoja labi audzināta pārtikušas vidusšķiras ģimenes bērna dzīve - mācības universitātē, sākumā Brendeisā (Masačūsetas štats), pēc tam Berkelejā, grāds psiholoģijā, aktīvas sporta nodarbības. Cits laikmets - pielaizītie un muskuļotie piecdesmitie, Ebijs iekļūst universitātes cīkstoņu izlasē, ir tenisa komandas kapteinis, vecākajos kursos ar lieliem panākumiem aizraujas ar boulingu un pokeru. Vēl Ebijs vada universitātes kino mīļu klubu un ir studentu psiholoģiskās biedrības vadītājs. Tajā laikā viņa politiskais apvārsnis aprobežojas ar Kenedija atbalstu 1959. gada vēlēšanās.

Hofmanim universitātē ļoti veicās ar pasniedzējiem - 60-to gadu ideoloģijas tēvi Herberts Markuze un Abrahams Maslovs, masu kultūras teorijas radītājs Moriss Steins. Maslovs iepazīstināja Hofmani ar ievērojamo budisma popularizētāju rietumos Suzuki. Pēdējam bija jau pie 90, viņš ceļoja, lasīdams lekcijas, ar 20-gadīgu mīāļko vārdā Lotosa Zieds. Ziediņš melniem, izlaistiem matiem līdz viduklim pasniedza Skolotājam ūdens glāzi, un svētais vīrs bilda: "Tikai tad, kad jūs sapratīsiet, ka šis ūdens izdzēra mani, tāpat kā es viņu, jūs sapratīsiet dzenu." Centīgie un mērķtiecīgie 50-70 gadu studenti to uztvēra kā ņirgāšanos par veselo saprātu, bet Ebijs iegaumēja uz visu mūžu, ka balagāns ir labākais veids kā izklāstīt sarežģītus jēdzienus. Neraugoties uz to, 50-to gadu studentu dzīve tomēr bija pārlieku pareiza un vienveidīga un Ebijam sāka apnikt. Viņš kļuva par "Bo" - bohēmistu ar visu tam piedienošo - džezs, svīteris, neskūts vaigs, džinsi, melnas acenes un bitņiku lasāmviela.

Spīdoši aizstāvējis diplomu Brendeisā, Ebijs saņēma personīgu ielūgumu strādāt pie doktora disertācijas Kalifornijas universitātē. Parasti psiholoģijas disertācijas tiek rakstītas par tādām tēmām kā "Vispārējais un īpašais koginītvajos procesos". Ebija darbs, kaut arī apmācības teorijas un eksperimentālās psiholoģijas katedrā, bija par šamanismu, buršanos un melno maģiju.

Neilgu laiku nostrādājis Berkelejā par pasniedzēju, Ebijs apprecēja tikpat bohēmisku, skaistu un nemierīgu meiteni vārdā Šeila. Piedzima dēls, nācās meklēt ienesīgāku darbu un barot ģimeni. Divus gadus Ebijs nostrādāja par psihoterapeitu dzimtās Vorčesteras garā vājo hospitālī, vakaros paralēli universitātē apmeklējot kino vēstures lekcijas. Brāļu Mekasu eksperimentālais kino Ebijam nosita jelkādu apetīti uz avangardu un padarīja viņu par Holivudas cienītāju. Toties darbs trakonamā (kā arī atrašanās tajā pacienta kārtā) ietekmē viņu uz visu mūžu. 60-to gadu ideoloģijā vispār netrūkst trakonama citātu - sākot ar neofreidismu, Kenu Kīziju un zinātniskajiem eksperimentiem ar halucinogēniem līdz slavenajam vācu jauno kreiso eksperimentam ar Sociālistiskā pacientu kolektīva radīšanu uz privātas psihenes bāzes. Starp Hofmaņa pacientiem bija divi Jēzi, viens Staļins, gaisa rijējs un pāris slepkavnieku. Pētot sarežģītos klīniskos gadījumus, Ebijs saprata, ka "tarakāni smadzenēs" rodas no pastāvīgas un nelokāmas valsts kultūras aizliegumu, priekšrakstu un sabiedrisko normu ievērošanas, cilvēka dabisko emociju apspiešanas. Paradokss slēpās liekulīgajā sabiedrības pārliecībā - ja neesi tāds kā visi, tad esi jucis. Un tajā pašā laikā pati smagākā paranojas forma ir konformisms, dedzīga oficiālo ideālu ievērošana. Bija arī citi pacienti, brīvi no tā visa. Ebijs viņus nevilšus apskauda un nonāca pie secinājuma, ka psihene ir vienīgā dabiskās brīvības teritoriju Vispasaules trakonama ielenkumā.

Tad jaunais psihiatrs kā brīvprātīgais tika uzaicināts piedalīties eksperimentos ar halucinogēniem. 60-to gadu sākumā LSD vēl uzskatīja par legālu, stimulējošu līdzekli un CIP izveica plašus eksperimentus ar psihotropajām vielām, pētot ietekmi uz apziņu. Jau mācoties Berkelejā, Ebija bija mēģinājis nopelnīt naudu ar LSD un 2 stundas nostāvēja rindā, taču eksperimentiem pielaists netika - pārlieku daudz bija gribētāju, jo katram brīvprātīgajiem par tablešu rīšanu maksāja 150 dolārus skaidrā naudā. Šoreiz Ebijam paveicās un viņš nodevās eksperimentiem ar tādu pašaizliedzību, ka ar laiku pameta gan darbu, gan ģimeni, gan māju, auto un īpašumu. Šim bēdīgajam dzīves posmam Hofmanis savos memuāros ir veltījis nodaļu "Kā CIP mani uzsēdināja uz LSD". Jau pēc pāris gadiem CIP sāka izmantot zāli un LSD, lai diskreditētu politiskos disidentus, bet Ebijs vadīja cīņu pret universitāšu laboratoriju izmantošanu CIP un Pentagona pētījumiem.

Iesaistīšanās sabiedriskajā darbībā

1964. gadā Ebijs atkal dodas uz dienvidiem - ir sākusies puķu revolūciju vēstošā lielā tautas staigāšana - pazīstama ar nosaukumu "Cīņa par melnādainā mazākuma cilvēktiesībām". Tajā laikā dažādu sabiedrisko organizāciju uzdevumā (NAACP, SNCC, CORE) pa dienvidu štatiem maisījās visdažādākā tauta, arī topošie 60-to gadu varoņi - Bobs Dilans un Fils Okss, nākamie Weathermans un LSD pravieši. Lūk, ko raksta tā laika aculiecinieks: "Jaunie radikāļi, kuri darbojās dienvidos rasu līdztiesības kustībā, vēlāk ar skaudību atcerējās to īpašo sajūtu, piederību vienotai ģimenei, aizraujošo mūziku un sastapto melnādaino atraisītos smieklus. Pat vārds "hippie" ir aizņemts no melnādaino slenga - tā viņi dēvēja baltos, kuriem patika brīvi un atraisīti tusēt kopā ar melnajiem. Sešdesmitajos gados tūkstošiem amerikāņu pieslējās šiem pirmajiem hipijiem, sāka atdarināt melnādaino runu, dzīvesveidu, mūziku, ēdienu un ģērbšanās stilu." [Good S. Affluent Revolutionaries. A portrait of the New Left. N.Y., 1974. P. 13.].

Šo slaveno melnādaino aizstāvības maršu laikā dienvidu štatos Ebijs piedzīvoja gluži dievbijīgu ekstāzi: "Tobrīd es jutos kā viens no pirmajiem kristiešiem, un mani pārņēma sajūsma: es biju gatavs mirt uz vietas." Turpat dienvidos sāka mazināties Ebija pārliecība, kas sistēmu iespējams mainīt ar mierīgu demonstrāciju palīdzību - Ņūportas folkfestivāla laikā viņu līdz ar "Black Power" līderi Stokliju Karmaiklu piekāva policisti.

Misisipi un Džordžijā Hofmanis nostrādāja 2 gadus - mācīja mazos nēģerēnus bezmaksas skolā, palīdzēja reģistrēties melnādainajiem vēlētājiem. 1965. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku un atvēru bodīti, kur tirgojās ar paštaisītām rotaslietām, salmu cepurēm un tamlīdzīgiem niekiem. Tur viņš nonāca tieši digeru kopienas centrā, kuru idejas jau biji saklausījies savos klejojumos. Ebijs nokļuva tieši īstajā vietā un īstajā laikā - sākās Flower power laikmets, un Ebijs bija gandrīz virpuļa centrā. Nez no kurienes uzradies, visus aizrāva līksme neprāta virpulis, galvas reiba, bet izsenais bohēmiskais nojūdzās pavisam - veco namu jumti tā arī aizbrauca pa ietvēm. Īstsaida Rietumkrastam kļuva par to pašu, kas Heitešberija - Austrumkrastam.

1966. gadā Hofmanis Ņujorkā sāk rīkot pirmos be-ins, smoke-ins un citus trokšņainus pasākumus. Drīz vien viņš sevi pasludina par "hipiju kustības pamatlicēju Austrumu piekrastē" un atver Ņujorkā pirmo brīvo veikalu, kurā tika savākti visi pieejamie apģērba un pārtikas pārpalikumi, lai dalītu tos Īstsaidu apsēduājiem provinces hipijiem un vietējiem bezpajumtniekiem pēc pārliecības.Vispār Hofmani ļoti aizrāva ideja dalīt bez maksas jebko - jo tā, viņaprāt, bija pati revolucionārākā ideja Amerikā - dot kaut ko bez maksas. Bezmaksas lietas paralizē alkatīgo sabiedrību, brīvība grauj sabiedrības pamatus un pārvērš sociālo kārtību trakonamā. Galu galā angliski vārdam "free" ir divas nozīmes - "bezmaksas" un "brīvs".

Šeit 1967. gada pavasarī Ebijs satiek savu iecienīto universitātes pasniedzēju H. Markuzi. 70 gadus vecais filozofs uzstājas pēc acid-roka grupas "Group Image" pūļa rēcienu un gaviļu pavadīts. "Liberty House" Ebijs satiekas ar Tomotiju Līriju un Ričardu Alpertu. Vēlāk viņš atceras: "Es centos Līrijam iestāstīt, ka viņa mācība - tā ir pašiznīcināšanās, bet Līrijs tikai smējās. Toties es no viņa mācījos, kā pasniegt sevi publikai." Neraugoties uz abu domstarpībām, Līrijs izsniedza čeku, lai finansētu Hofmaņa  eksotiskos pasākumos. Tomēr vēlāk, pēc gadiem, Hofmanis novērsās no Līrija. Viņš nespēja piedot, ka Līrijs tiesā liecināja pret Weathermans, kuri bija organizējuši viņa bēgšanu no cietuma.

"Liberty House" Ebijs satiek Anitu Kušneri, arī bijušo psihiatri, kas strādājusi psihenē, bet tolaik bija brīva kā putns un gatavoja hipiju rotaslietas pārdošanai. "Ja es būtu piedzimis par sievieti, es būtu tieši Anita", tā rakstīja Hofmanis pēc daudziem gadiem. Mīlnieki noīrēja dzīvokli Īst-vilidžā, dažus soļus no toreizējiem kontrkultūras bastioniem - "East Village Other" un žurnāla "Reālists" redakcijas, Eda Sandersa grāmatveikaliņa, Alana Ginsberga migai, pirmā Amerikā hipiju un viņu līdzdomātāju veikala "Psychedelicatessen", lietota apģērba apmaiņas punkta "Poster Commune", bohēmiskā kluba "Gem Spa" un Bila Grehema kluba "Fillmore East", kur spēlēja "Grateful Dead", "The Band", "The Doors", Hedrikss un Džoplina. Turpat līdzās - Sv.Marka laukuma un 2. Avēnijas krustojumā - atradās tā sauktā "Hippie Kingdom" - hipiju karaļvalsts - ielu poliklīnikas, bezmaksas juridiskie biroji, teātri un ēdnīcas nebeidzamajai jauno padsmitnieku plūsmai, kas saplūda Īstsaidā no austrumu štatiem.

(turpinājums sekos)

Komentāri
Līva (217.199.107.xxx) 2008-03-19 16:12:45

ņu ļoti interesanti. ņam ņam
avatar
gundega (Registered) 2008-02-21 13:15:58

Only registered users can write comments!

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."

 
Next >
 
© 2017 Hipiji.lv