Sevastopolē, Krimā māju ir nopirkuši divi hipiji no Maskavas Jura un Aņa un tagad jau divus gadus aicina tur savējos gan ziemā, gan vasarā. Jura uzskata, ka tautai, t.i. hipijiem, ir jāturas kopā un tādēļ ciemos tiek gaidīti visi. Pie mājas atrodas arī dārzs, vasarā ciemiņi bieži dzīvo teltīs.
Šajā Jaunajā gadā mēs esam astoņi - mēs divi no Latvijas, Jura un Aņa, Andrejs, Plants un Marina no Krievijas un Torns no Doņeckas. Gaisa temperatūra Krimā šajā gadalaikā mainās - no plus 5 līdz plus 20, kā kuru dienu, bet pavasara sajūta vēdī gaisā ik brīdi - kā pie mums aprīlī. Sniegs mēdzot krist februāra beigās, bet tik reti un nedaudz, ka sagādā vienīgi prieku.
|
| 
|
| 
|
Jura un Aņa Balaklavā
|
| Kaķis dārza lapenē
|
| Pie mājas - Plants, Andrejs, Marina, Līva
|
Māja iekārtota ļoti, ļoti jauki, pie sienām lupatu deķīši, uz grīdas lupatu deķīši, paklājiņi un spilveni, viesistabas vidū apaļš galds ap kuru notiek visa rosība. Pa istabu staipās arī pūkaina kaķene. Ik pa laikam tiek uzvārīta tēja. Tēja nozīmē omulību, un tā nav stipra melnā tēja, bet gluži otrādi - dažādas augļu un zāļu tējas. Juras koncepcija šai mājai - tā ir hipiju sanatorija. Tādēļ Aņa rūpējas par to lai viesiem būtu ko ēst, gatavo rīsus ar dažādiem salātiem, savukārt Jura ik pa laikam nomaina filmas, kas tiek rādītas viesiem -
Easy rider, Psych-out, Vims Venderss, dažādi mūzikas festivāli. Abi saimnieki ir veģetārieši.
Saimnieki arī ir gatavi ar viesiem doties izbraucienā pa Krimu, ņemot līdzi neiztrūkstošo tējkannu. Mēs bijām uz Balaklavu, kur kalnā atrodas sena cietokšņa drupas. Kalna nogāzē jau puskrēslā notika ugunskura kurināšana un tējas vārīšana.
|
| 
|
| 
|
Vakars Balaklavā
|
| Pie ugunskura
|
| Līva un Plants Jaltā
|
Sevastopolē 2 reizes nedēāļ ir milzīgs second hand tirgus, kuru arī apmeklējam, cenas svārstās no 30 santīmiem līdz 5 latiem, bet atrast var daudz ko - austrumu tērpus, rotaļlietas, dažādus lakatus.
Pēc vairāku dienu viesošanās šajā mājā mēs devāmies ar vilcienu uz Kijevu. Ir jau arī laiks, jo ierodas atkal jauni viesi un mājā ziemā vietas nav tik daudz kā vasarā.
Kijevā notiek neparedzēta aizkavēšanās un mēs esam spiesti meklēt vpisku (t.i. vietu kur palikt). Telefoni ir līdz un ir jau zināms arī draugs, Burkackis, kam zvanīt. Mums gan Plants Sevastopolē ir iedevis arī meitenes Fleitas telefonu, mēs varam zvanīt arī viņai, ja Burkacka nav. Vpiska strādā un vakarā mēs esam pie vietas pie labiem un zināmiem cilvēkiem. Arī te ir līdzīgi - tēja, kaķis un rīsi, bet rīsi šoreiz ar gaļu un papildus vēl konjaks. Te ir pavisam jautri, nav tik daudz hipiju atribūtikas, bet labi ir tāpat.
Nākamajā dienā staigājam pa Kijevu, izrādās ka suvenīrus un visu citu tirgo
Andrejevskij Spusk - vienā no centra ielām. Ielas sākumā, kalnā ir laukums, kur vasarā pulcējas hipiji, notiek tā sauktie fire šovi.
Andrejevskij Spusk starp dažādiem suvenīriem, kurus tirgo vienkārši uz ielas ir arī galerijas un viena no tām saucās - Psihodēliskā - tur pārdod dažādus tērpus ar indiešu motīviem, kas klubu gaismās spīd un vēl visādas interesantas lietas.
Vakarā mums iet autobuss un ceļojums ir galā. Mēs būsim tālu, bet tomēr tuvu, ir jau sarunātas nākamās tikšanās vietas - marta pirmajā nedēļas nogalē Kazjukas Viļņā, 1. jūnijs Maskavā, Sipota un Rainbow vasarā.
Hipiji mūsdienās 
; "Image")
; "Image")
; "Image")
; "Image")
; "Image")
; "Image")
)ciniits