Ir divas samērā atšķirīgas attieksmes pret vārdu "hipijs". Viena vairāk vai mazāk attiecas uz 60.gadu beigām, 70.gadu sākumu, savukārt otra - uz 80.gadiem. 60.-70.gadu hipiji bieži vien uzskata, ka būt hipijam - tas ir ideālais cilvēka stāvoklis un viņi to vēl nav sasnieguši, un pietuvošanās šim vārdam ir liels gods, tādēļ sevi viņi īsti par hipijiem nesauc, jo uzskata to par pārāk pagodinošu nosaukumu.

Savukārt otra grupa uzskata, ka šis vārds ir jau pārāk nodeldēts pašlaik un arī agrāk, kad vēl nebija zaudējis savu spožumu, ierobežoja, atklāja tikai vienu viņu personības šķautni.

Piemēram Georgijs Meitins saka: "Jā, daži tā mūs sauc - piemēram, padomju izmeklētājs bija pārliecināts, ka var būt vai nu hipijs vai nu ticīgais.- Kas attiecas uz mani, tad gan viens, gan otrs tikai aptuveni izteica manu būtību un uzskatus. Tā vārds ticīgais apzīmē tikai to, ka cilvēks tic Dievam. Es uzskatu, ka Dievam ir nevis jātic, bet jādzīvo ar to.Līdzīgi ir ar hipijiem. Un es negribēju sevi ierobežot slēpjoties aiz kāda nosaukuma." Līdzīgi uzskati bija daudziem cilvēkiem, un bieži vien runājot par savējiem, tiem kurus sabiedrība dēvēja par hipijiem, paši hipiji lietoja vārdus "matainais", vai "pipls"(angl. cilvēks). Otrais apzīmējums samērā labi raksturo pašu hipiju attieksmi pret sevi - esmu vienkārši cilvēks.

Komentāri

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."