Brīvprātīgie ĀFRIKĀ
Uzrakstīja Aivis   
23.08.2012
Tad nu tā, visa ideja man galvā kūlās jau trīs gadus. Vienu rītu pēc kārtīgas ballītes es nolemu- "That's it I gonna do that". Nosūtīju pieteikumu un neredzēti ātri saņēmu atbildi. Pēc vairākām garām e-pasta sarakstēm es nolēmu, ka tiešām vēlos to darīt. Vēlos kaut ko mainīt savā dzīvē. Turklāt man patika skolas ideja par būšanu skolotājam visiem un būt par studentu vienlaikus. Viens otru apmāca, viens otru papildina un tas ir kaut kas iespaidīgs.
Tagad jau esmu Danijā. Esmu šeit nodzīvojis bagātus divus mēnešu. Mācības, praktiskās nodarbības. Mums ir pavisam cits mācīšanas veids. Pavisam savādāks. Tāds kāds nav ierastajās skolās. Vērts pieminēt, ka pametu arī īsto, savu skolu. Pirms šī projekta mācījos Rīgas Amatniecības vidusskolā. Trešajā kursā. Tagad esmu paņēmis akadēmisko gadu. Doma par atgriežšanos ir.

Taču īsumā par to, ko mēs daram. Mūsu misija ir iemācīties pasniegt kaut ko jaunu. Dadzu balamutes spriedelē par to, kādi āfrikāņi ir. Daudzi uzskata, ka slinki. Nav slinki! Vienkārši to iespēju nav tik daudz, kā mums šeit Eiropā. Vienkārši nav. Tad nu mēs šeit savā dārzā bliežam augšā paštaisītu pumpi, rokam, ārdam un GATAVS. Mums ir ūdens. Man šķiet, ka katrai komandai tiek iemācīts, kā to darīt... Šobrīd mums ir tas pumpis, tur ārā dārzā. Par dārzu arī ir pavisam savādāk, jo ir jāmāk audzēt augi Āfrikas zemē. Vārdu sakot, mēs visu cenšamies gatavot paši. Paši savām rokām.

Un nu par manu komandu. Manā komandā ir deviņi cilvēki. Mēs astoņi esam no Latvijas un Mao ir no Japānas. Visi latvieši, kas esam šeit ir saistīti ar mākslu. Visi ir izgājuši mākslas skolas gan pamata, gan vidusskolas. Tas ir liels pluss mūsu komandai, jo Āfrikā varēsim atvērt radošo jauniešu centru.

Tas laikam īsumā viss, bet es turpināšu stāstīt par to kā mums ies un ko mēs darīs tālāk. Jo darbadienas šeit ir ražīgas un brīvais laiks muļķībām ir maz..

Veiksmīgi visiem hipijiem.
Komentāri
Only registered users can write comments!

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."